Kādi Vītoli ir patiesībā? 74

 21. novembris 2009 8:00 Intervija  skatījumi: 24569

Drīzumā gaidāms iznākam Dziedošu ģimeņu šova dalībnieku Vītolu ģimenes pirmais mūzikas ierakstu albums! Tas būs Ziemassvētku noskaņās, ko radīs mierīgas un gaišas dziesmas. Portāla mammam.lv/tetiem.lv saruna ar Vītolu ģimeni par dziesmām, „virtuves orķestri”, Ziemassvētkiem un dēlu, kas nesen atgriezies no Skotijas.



Kalvis no Vītolu ģimenes.


Kā radās doma izdot savu albumu?
Jānis: „Doma radās jau pirms kāda laika. Kopā ar draugu, kuram ir maza studija, pat dažas dziesmas ierakstījām, un tad nāca Guntara Rača piedāvājums, kas bija iespēja ierakstīt albumu profesionāli, lieliskā kvalitātē, un par šo iespēju priecājamies.”

Vai albumā būs tikai Jāņa sacerētās dziesmas?
Jānis: „Nē, dažādas mūsu dziedātas un iemīļotas dziesmas, tautasdziesmas, arī manas dziesmas, tostarp abas šovā dzirdētās — Šūpuļdziesma un Dziesmiņa par notikumu.

Cik dziesmu ir Vītolu tēta pūrā?

Dace: „Apmēram 50.”

VĪTOLU ĢIMENES UZSTĀSĀNĀS: "DZIESMIŅA PAR NOTIKUMU"


Kā un kādos brīžos top dziesma?
Jānis: „Es dziesmas nekomponēju, tās atnāk pašas! Visbiežāk tās atnāk kā kādas problēmas vai situācijas iekšējs atrisinājums — ir sarežģījums, rodas dziesma un palīdz atrisināt situāciju, pacelt to citā skatījumā. Arī pēdējā šī albuma dziesma ir tieši tāda. Līdz ar dziesmu tu vienkārši situāciju ieraugi, sajūti un apzinies citādi un tas iekšēji atrisina problēmu. Parasti mēs gaidām kādu ārēju atrisinājumu, meklējam kādu vainīgo tur ārā, ka jānomaina valdība vai cilvēku domāšana, bet patiesībā katram pašam ir jāmainās no iekšienes. Kad tas notiek, sāk mainīties arī pasaule viņam apkārt.
Piemēram, ja visiem Latvijas cilvēkiem domāšana pamainītos par vienu mazu sprīdi, izmainītos visa Latvijas dzīve, valdības politika. Savā ziņā par to arī ir mūsu dziesmas.
Sajūtas, kuras caurauž mūsu dziesmas, patiesībā ir mums visiem kopīgas, tās balstās visā mūsu tautas mentalitātē.
Īsti nejūtos kā šo dziesmu autors, tās rodas caur mani, taču tās nāk no tā, kas ir mūsu tautasdziesmās, mūsu tautā.”

Vai vēl kāds no Vītolu ģimenes raksta dziesmas?
Dace: „Man ir trīs dziesmiņas un Rasai arī pāris, vienu viņa uzrakstīja, kad bija vēl maza, pati gan vairs neatceras.”

Kā, jūsuprāt, cilvēki jūs uztver?
Jānis: „Daudzi cilvēki uz mums skatās klišejiski, pieņemot to, kādi mēs esam. Vieni — kā tipiskus folkloristus, citi kā kaut kādu ideālu ģimeni, citi kā dīvaiņus, katrs interpretē pēc sava prāta. Tomēr tas, ko mēs darām, ir pavisam kas cits. Mēs rūpējamies, lai paši savā dzīvē, domāšanā un pasaules redzējumā nojauktu jebkuru stereotipu, jebkuru klišeju vai rāmīti.”

Kādi ir jūsu Ziemassvētki?
Jānis: „Katru gadu Ziemassvētki mums ir citādāki. Te nav kaut kāds vienreiz iegrāmatots veids, kā mēs pavadām šos svētkus.”

Kā tad ar tradīcijām, to nozīmi?
Jānis: „Tradīcijas ir tikai tukšs trauks, forma, kas jāpiepilda ar saturu, jo tukša forma nav nekā vērta, no tādas mēs bēgam. Svarīgs ir saturs, forma ir tam pakārtota.
Mēs pētījām senās latviešu tradīcijas un atklājām, ka tās ir ļoti izstieptas pa laika asi, dažādos laikmetos atšķirīgas. Tuvojoties dziļākai tautasdziesmu izpratnei, atklājām, ka daudzas lietas, ko mūsdienās cilvēki uztver kā kaut ko ļoti tautisku un dara, bieži ir tikai ārišķība. Mums interesē to visu izprast dziļāk.”

Dace: „Mums Ziemassvētku laiks ir ļoti garš. 21. decembrī svinam ziemas saulgriežus Drustu kalnā atbilstoši senajām latviešu tradīcijām. Ir bijis, ka visu saulgriežu nakti pavadām kalnā pie ugunskura dziedot. Jo latviešu tradīcijās Ziemassvētkos, tāpat kā Jāņos, visu nakti kurina ugunskuru. Ugunskurā tiek sadedzināts bluķis. Tā ir viena Ziemassvētku daļa.
Tā kā es strādāju divās skolās — Druvienā un Drustu tautskolā —, tur gatavotie koncerti arī ir mazi Ziemassvētki.
Trešie mūsu Ziemassvētki ir 24. vakarā, kad braucam uz Rīgu. Ziemassvētkos ir manas māmiņas (21. decembrī) dzimšanas diena un arī krustmātes (24. decembrī), tad braucam pie viņām ciemos un svinam pavisam savādāk — ar dāvanām, našķiem, kūkām, koncertiņu (šoreiz dziedam baznīcas dziesmas), dažreiz arī kopīgi aizejam uz baznīcu 25. decembrī no rīta. Neesam Santa Klausa piekritēji, bet dāvanas mums patīk.
Tāpēc Ziemassvētki mums ir diezgan daudzkrāsaini un tas ir labi, jo nekas netiek uzspiests, katrs var izvēlēties, kur un cik lielā mērā vēlas piedalīties.
Ziemassvētki, tāpat kā jebkura cita diena, nav atkārtojami, jo mēs atrodamies nepārtrauktā attīstībā un katru reizi tas ir citādi.”

Ar minētajiem Drustiem jūs saista īpašas saites?
Jānis: „Savā ziņā jā. Visu šo laiku esam piedalījušies procesā, kura mērķis ir — lai caur Drustiem izaugtu jauna kvalitāte, jauna izglītības sistēma. Mūsdienās ir daudz jaunu cilvēku, kas atzīst, ka vēlētos, lai starp cilvēkiem valdītu lielāka mīlestība. Viņi redz un zina, ka tas būtu veids, kā izmainīt šī brīža situāciju pasaulē.
Būtiskākais princips šai izglītības sistēmai ir — lai cilvēku domāšana un attiecības balstītos nevis uz racionālu aprēķinu, bet uz mīlestību. Šeit ir ņemts daudz kas no dažādām alternatīvajām pedagoģijām, pamatā šeit ir humānās pedagoģijas principi.

Jautāju Vītolu ģimenes bērniem, kas, viņuprāt, raksturo stipru ģimeni?
Rasa:
„Sapratne, pacietība un, protams, mīlestība, kas to visu satur kopā. Tas, varbūt skan nodrillēti, bet ir svarīgi — lai kā ikdienā gadās, nepieciešama ir sajūta, ka mēs esam viens vesels un mīlam viens otru. Mums pat nav kārtīgas ķildas, ir tikai tādi burbulīši ūdenī.”
Varis: „Ķildas ir visiem cilvēkiem un visām ģimenēm, jo katrs cilvēks nāk ar savu raksturu, garastāvokli, niķiem un stiķiem. Svarīgi ir spēt otrā cilvēkā ieklausīties, iejusties un saprast, kādēļ viņš domā un dara tā un ne citādi. Pieņemt un respektēt otru.”
Rasa: „Vēl ir svarīgi, lai viens otram palīdz, visā.”

Vari, pirmos koncertus tu skatījies Skotijā. Kādas bija sajūtas, ieraugot savējos kāpjam uz Dziedošu ģimeņu skatuves?
Varis:
„Viņi teica, ka uzaicināti piedalīties un dziedāt, ka tas būs kaut kas ļoti līdzīgs
Spietam, un rādīs TV. Viņi paši sākumā īsti nezināja, kas tur īsti būs un, ka tas būs šādi. Kad padzirdēju, man bija kā spainis auksta ūdens uz galvas.
Pirmo koncertu dzīvajā neredzēju, jo Skotijā nebija iespējas caur internetu pieslēgties LNT, tad atcerējos, ka draugam ir internets, kur var redzēt šo kanālu, un tad jau otro koncertu skatījāmies pie viņa, arī māsa.
Protams, gribējās būt kopā ar viņiem. Ļoti.”

Kā saprotu, tu esi atgriezies un paliksi šeit ar savējiem?
Varis:
„Skotijā sabiju četrus gadus, strādāju un mācījos, tagad esmu atpakaļ. Māsa atgriezās Skotijā, jo viņai tur ir draugs. Viņi vienojušies, ka 10 gadus nodzīvos tur, tad brauks abi šurp un dzīvos Latvijā.
Sajūtas? Pietrūkst savējo, protams.”
Rasa: „Bieži pat uz Ziemassvētkiem un Jāņiem viņi netiek, jo biļetes ir tik dārgas un arī no darba ne vienmēr izdodas tikt, tad ir ļoti skumji. Tad atceries, cik jauki bija tad, kad visi bijām kopā, tas ir tāds spēks!”

Mājās tu esi palikusi vienīgā māsiņa, brāļi tevi lutina?
Rasa:
„Jā, lutina un aizstāv. Brāļi man ir labi.”

Vai ir kādas muzikālas nākotnes ieceres?
Rasa:
„Redzi, mums jau pirmais albums tūliņ iznāks! Varētu nodibināt, piemēram, „virtuves orķestri”. Mēs bieži mājās virtuvē muzicējam, uz pannām, katliem, traukiem, tur var tādas interesantas lietas nospēlēt!”


 



74 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk


Notice: Undefined index: in /data/web/root/lib/art.php on line 1089