Mūsu ārsti izglābj jaunieti ar asiņošanu smadzenēs

 17. novembris 2009 12:35 Ziņa  skatījumi: 5705

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā nedēļas nogalē ar neatliekamo palīdzību tika ievesta 19 gadus veca jauniete ļoti smagā stāvoklī, kurai veikta līdz šim neiespējama galvas asinsvadu patoloģijas operācija.




Ārstiem izdevies diagnosticēt un likvidēt 1,5 x 2,5 milimetru lielu aneirismu, kas ir asinsvada sienas iedzimta paplašināšanās un vājums, tā pakļaujot pacientu asiņošanas riskam galvas kausa dobumā. Konkrētajā gadījumā aneirisma bija plīsusi un radījusi jaunajai sievietei asinsizplūdumu smadzenēs.

Patoloģijas ārkārtēji mazais izmērs nepieļāva ārstēšanu ar ķirurģisku iejaukšanos. Savukārt modernā invazīvā radioloģija sniedz iespēju novērst asinsvadu defektus un deformācijas, ievadot mikrokatetru caur cirkšņa artēriju, un ar speciālas spirālītes (viena no otras atšķiras par pusmilimetru) ievietošanu aiztaisīt ciet plīsumu un likvidēt apdraudējumu. Šī metode pacientam ir saudzējošāka, līdz ar to atveseļošanās periods pēc šāda tipa operācijām ir krietni īsāks.

Šādas aneirismas ārstēšana ir unikāla, jo tik maza izmēra patoloģiju koriģēt ir īpaši grūti. Šo juveliera smalko darbu bija iespējams veikt, izmantojot oktobra sākumā uzstādīto jaunākās paaudzes angiogrāfijas iekārtu.

Kā norāda invazīvā radioloģe Svetlana Rudņicka, aneirismu cilvēks nevar sajust, izņemot gadījumus, kad tā ir ļoti liela izmēra, jo tas var izraisīt trokšņus galvā un jušanas traucējumus. Tomēr tā kā ir uzlabojušās vispārējās diagnostikas metodes, tad šādas patoloģijas bieži tiek konstatētas, sākotnēji meklējot citas problēmas. „Ir pierādīts, ka cilvēkiem, kuru asinsradiniekiem ir konstatētas aneirismas, varbūtība slimot ar šādu patoloģiju ir trīs reizes lielāka,” saka S. Rudņicka un aicina „ģimenes ārstus pievērst uzmanību šai problēmai.”

Jāatceras, ka galvas asinsvadu patoloģijas sev līdzi nes augstu mirstības risku. Statistikas dati liecina, ka sirds un asinsvadu slimības ik gadu Eiropā izraisa 4,3 miljonus nāves gadījumu. Mirstība no asinsrites sistēmas slimībām joprojām ir biežākais nāves cēlonis Latvijā gan vīriešiem, gan sievietēm un veido vairāk nekā 55% no visiem letālajiem gadījumiem.

Kā ziņots, š.g. 1. oktobrī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā darbu sāka jaunais angiogrāfijas aparāts, ar kuru tiek pavērtas jaunas iespējas veikt ne tikai asinsvadu un žults sistēmas izmeklēšanu un ārstēšanu, bet arī dažādu vēdera dobuma orgānu šūnu iegūšanu histoloģiskiem un citoloģiskiem izmeklējumiem.

Jaunā iekārta, pirmkārt, bija nepieciešama, lai uzlabotu pacienta drošību sarežģītu operāciju laikā, samazinot viņam novadīto starojuma devu līdz pat 60% un kontrastvielas daudzumu, kas var izraisīt dažādas komplikācijas, piemēram, nieru bojājumus. Kopumā tas ļauj veikt mazāk invazīvas operācijas pacientiem ar smagām blakus saslimšanām un samazināt izmeklējumam nepieciešamo laiku un traumatismu. Pozitīva iznākuma gadījumā slimnīcā ir jāpavada vidēji 2 - 3 dienas (pēc ķirurģiskas iejaukšanās aptuveni 2 nedēļas), ievērojami samazinās komplikāciju plašums un pacientam ātrāk atjaunojas darba spējas. Projekts tika uzsākts 2008. gadā un angiogrāfijas iekārta iegādāta par valsts galvotā aizdevuma līdzekļiem. Pirmā nepilnā darbības mēneša laikā ar jauno iekārtu ir veikti 110 izmeklējumi un 31 operācija, tostarp divas unikālas aknu cirozes operācijas.

Informāciju sagatavoja: Inguna Potetinova, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas preses sekretāre



0 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk