Sekss par spīti “tehniskiem” šķēršļiem

Cilvēks ir seksuāla būtne un tiecas pēc partnera siltuma arī tad, ja kustības ierobežo kāda veselības problēma, piemēram, hroniskas muguras sāpes vai ķermeņa apjomi, kas tālu no vēlamā. Fiziskās veiklības tad ir mazāk, toties kustīgāks un elastīgāks kļūst prāts, izdomājot jaunus veidus, kā gūt baudu par spīti traucēkļiem.

Kaut ieģipsēts, bet gribas
Vairākums slimību nomāc seksuālo dziņu, jo vēlēšanās saņemt un sniegt baudu ir saistīta ar labu fizisko pašsajūtu. Domas par seksu prātā nenāk, ja ir akūtas traumas, kas sagādā sāpes. Pat ja saniķojies viens zobs, par pilnvērtīgu mīlēšanos nevar būt ne runas! Uzbudinošu ainu vietā iztēle spēj koncentrēties tikai vienā virzienā, proti, kā tikt vaļā no sāpēm. Arī slimības, kas saistītas ar jutības samazināšanos un depresiju (tas savukārt nozīmē, ka izpaliek erekcija vai maksts dabiska mitrināšanās), var ievērojami vai pat pilnīgi atņemt patiku mīlēties. Citas slimības savukārt var izraisīt hiperseksualitāti, piemēram, tā notiek, ja ir konkrēti smadzeņu bojājumi.
Ar domām vien acīmredzot jāiztiek imobilizētiem pacientiem — vismaz uz laiku, kamēr jāguļ nekustīgi, lai sadzīst lauztie kauli vai īstajā vietā “nostājas” skriemeļi. Ja esi ģipsī, vienīgā iespēja tikt galā var būt… paša spēkiem.

Sekss būtībā ir ļoti vienveidīga darbība, un tomēr cilvēkiem tā neapnīk! Ja kāds apgalvo, ka viņu vairs neinteresē mīlēšanās, problēmas un neapmierinātība, visticamāk, jāmeklē attiecību līmenī, nevis tehniskajos risinājumos.

Ja cilvēku piemeklējušas hroniskas vainas, attiecībā uz seksu pamatjautājums ir, kas notiek prātā — ir vai nav vēlēšanās mīlēties. Otrs jautājums — vai vēlēšanās ir abiem partneriem. Ja viens slimo un otram gribas tuvību, bet saslimušajam šādu vēlmju nav, izeja ir apmierināt sevi pašam. Tas būtu sociāli pieņemams veids, kā atrisināt situāciju, taču ir arī citi veidi (tie varbūt kādam šķiet nepieņemami): sameklēt sev citu seksa partneri vai maksāt par baudu.

Ar tehniku nav problēmu
Grūtības seksā var sagādāt arī lielas partneru svara atšķirības: viens — ļoti liels, otrs — ievērojami mazāks. Tomēr arī tad cilvēki parasti atrod izeju, mīlējoties guļus uz sāniem vai no mugurpuses, vai arī izvēloties pozu, kurā svarā vieglākais partneris atrodas virspusē.
Kaut gan visdažādākajos glamūra izdevumos mīlēšanās pozas bieži apcer kā sarežģītu jautājumu, praksē tehniskos jautājumus cilvēki parasti atrisina ļoti veiksmīgi, secina seksologs Dainis Balodis. Vienveidīgi? Sekss būtībā ir ļoti vienveidīga darbība, un tomēr cilvēkiem tā neapnīk! Ja kāds apgalvo, ka viņu vairs neinteresē mīlēšanās, problēmas un neapmierinātība, visticamāk, jāmeklē attiecību līmenī, nevis tehniskajos risinājumos. Tie paši par sevi neatrisina neko, kaut gan seksa tehnikai mūsdienās pievērš pārāk daudz uzmanības, gluži nevajadzīgi iedzenot kompleksos nepieredzējušus pusaudžus.

Pat savējie nesapratīs?
Vēl kāda potenciāla problēma: aizspriedumi, ka konkrētajā situācijā vispār nav ko gudrot par seksu. Piemēram, iespējams, ka sieviete, uzzinot par grūtniecības iestāšanos, izlemj — tuvības vairs nebūs. Piederam arī pie kultūras, kurā nav pieņemts mīlēties, ja sievietei ir mēnešreizes, kaut gan no seksoloģijas viedokļa pret to nav iebildumu — dažām sievietēm reakcija uz glāstiem menstruāciju laikā var būt daudz spēcīgāka nekā starplaikos.
Aizspriedumu var nebūt starp partneriem, bet tos var izjust kā ārēju sociālu spiedienu. Piemēram, ja vienam vai abiem partneriem ir kāds fizisks trūkums, apkārtējie var izrādīt neizpratni, kāpēc šādiem cilvēkiem vispār būtu vajadzīgs sekss. Sabiedrība ir nežēlīga, un tā var būt pat lielāka problēma nekā partnera slimība, kas ar laiku, iespējams, pāries. Sekss ir padarīts galvenokārt par jauno, skaisto un veselo cilvēku privilēģiju, jo tas jauki izskatās, turklāt notiek “pareizajā” vecumā — laikā, kad iespējams radīt pēcnācējus. Savukārt par to, ka intimitāte un tuvība varētu būt arī cilvēkiem ar hroniskām slimībām, īpašām vajadzībām vai ļaudīm cienījamā vecumā, vispār netiek runāts. Sak, ja esi citāds nekā es, tev diez vai vajag to pašu, ko man.

Ilgi un regulāri
Gadu gaitā intīmās attiecības apdraud arī tas, ka vīriešiem var sākties erekcijas problēmas. Novērota kāda likumsakarība: ja sekss notiek regulāri (un biežāk, nekā mēdz būt Ziemassvētki), vīrietim izdodas procesu noturēt diezgan labā līmenī. Ja pēkšņi iestājas pārtraukums un regularitātes vairs nav, piemēram, partnere tiek zaudēta uz mūžu vai ilgstoši slimo, bet pēc kāda laika seksuālās attiecības būtu iespējams atsākt ar citu sievieti vai ir atlabusi esošā partnere, mēdz notikt tā, ka vairs… “nestāv”. It kā būtu noteikts: ja nelieto, vairs nevajag. Šo problēmu ir diezgan sarežģīti risināt, jo tā ir saistīta ar pazeminātu hormonālo līmeni vecumdienās, kā arī, iespējams, seksuālo vēlmi mazinošiem medikamentiem.

Sekss un veselība
Seksuālās attiecības ir saistītas ar dzīves kvalitāti. Dzīves kvalitāte savukārt ir vienlīdz svarīga gan jaunībā, gan vecumdienās. Austrijā tika izdarīts pētījums, kurā aptaujāja vecos ļaudis gan pansionātos ar stingru režīmu, kas paredz atsevišķu gulēšanu (katrs savā gultā atsevišķā istabā), gan iestādēs, kurās ļauta lielāka vaļa un cilvēki var izvēlēties, vai vadīt savas dienas un naktis vienatnē vai divatā. Atklājās, ka vieglā režīma pansionātos izdevumi par zālēm bijuši par 30% mazāki.
 
Vēders traucē?
Ja sieviete gaida bērniņu un viss norit normāli, grūtniecība nav kontrindikācija seksam. Bērniņa gaidīšanas pēdējā posmā mīlēties gan nav diez ko ērti, taču arī tad nav neiespējami: var izvēlēties pozu no aizmugures vai sāniem, atbalstam izmantojot spilvenus.

Kas ir paraorgasms
Rietumu pasaulē par cilvēku intīmajām vajadzībām runā bez sarkšanas, skaidrojot, ka vēlme izjust partnera uzmanību nebeidzas arī pēc nopietnām traumām, slimībām un stāvokļiem, kas apgrūtina mīlēšanos tradicionālā veidā. Attīstot sajūtas (tausti, ožu, garšu, redzi, dzirdi), iemācoties otru glāstīt un skūpstīt (lūpas, krūtis, pakausi), pievēršot uzmanību elpas paātrinājumam, trīsām, sviedriem, pat bez pieskaršanās dzimumorgāniem iespējams izraisīt (un izjust) lielu labsajūtu, ko dēvē par paraorgasmu. Līdzīgi kā tradicionālais orgasms, arī paraorgasms izraisa patīkamu atslābumu un ļauj ļoti labi justies.

Lai sasniegtu paraorgasmu, partneriem:
•    vienam otru ļoti labi jāiepazīst;
•    jābūt savstarpēji uzmanīgiem;
•    jāuzticas;
•    jāatklājas;
•    vienam otru ļoti jāmīl. 

Bez straujām kustībām
•    Vīrietis var smagi pārdzīvot, ja nespēj partnerei sagādāt baudu, ievadot locekli makstī. Taču noskaidrots, ka daudzām sievietēm vīrieša “lepnums” interesē krietni mazāk nekā… prasmīgas un maigas rokas.
•    Ja sekss pierastajā pozā un veidā nav sasniedzams, lietā var likt dažādus palīglīdzekļus, piemēram, vibratoru.
•    Orālais sekss un masturbācija. Nebūtu pareizi teikt, ka šie seksa veidi ir izeja, ja citādi mīlēties nav iespējams, taču arī tā var gūt un sniegt baudu un atvieglinājumu.

Teksts: Maira Briede, žurnāls "VESELĪBA"