Dzejolis: "Nobučo man blusas!"

 10. novembris 2009 11:00 Dzejolis  skatījumi: 7395

Šis dzejolis ir veltījums manai meitiņai. Vasaras beigās mazo Evu (2 gadi 8 meeneshi) sakoda odi, bet viņa domāja, ka tās ir blusas - bija saskatījusies multfilmu par suni Reksi, kam kož blusas! Viņa vēl tagad dažreiz nopietni man jautā - paskaties, vai man nav blusas? Nav iespējams nesmieties tādās reizēs!
 



Foto iesūtījusi Keita Zeltiņa, mammam.lv reģistrētā mamma


„Ai, mammīt, nobučo man blusas!”
Bērns naivā paļāvībā sauc.
Bet māte, valdot smieklus klusus,
Tik neizpratnē pieri rauc.
„Man kaut kas sāp, un niez, un sūrst!”
„Te, te,” viņš rāda, „tur, kur plauksta!”
„Bet, bērniņ, neesi tak suns,
Kam mošķi kož un spalvu rausta!”
Bērns neklausās un tikai kliedz:
„Mamm, mīļo, sabučo man roku!”
Viņš tic, ka mātes skūpsts tam sniedz
To glābiņu pret visām mokām!
Nē, protams, stāsts šis nav par blusām,
Un pat ne odu kodumiem, -
Par uzticību - trausli mulso,
Ko varam mācīties no bērniņiem...

(15.10.2009.)

Elīna Zālīte, mammam.lv reģistrētā mamma

Varbūt arī tu esi sacerējis kādu pantiņu, dzejoli vai miega dziesmu savam saulstariņam? Pievieno to Dzejoļu un skaitāmpantu sadaļā:
Vecāku dzejoļi bērniem.



0 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk