Garmošku un dziesmu meistari no Rēzeknes

 30. oktobris 2009 8:30 Intervija  skatījumi: 17861

„Muzicēšana ir mūsu ikdiena”, teic Igauņu ģimene. Krāsaini, dzīvespriecīgi, ar īsteni latgalisku sirsnību un siltumu, gatavi jokot un ik nedēļas parādīt ko jaunu un atšķirīgu.



Foto no personīgā arhīva


Īss dosjē:
Tētis Gunārs – Mūzikas instrumentu darbnīcas saimnieks, dziesmu, danču un joku meistars. Dziedošās Igauņu ģimenes vienīgais vīrietis un visu četru meiteņu dancinātājs ballēs. 
Mamma Rasma – mūzikas skolotāja, vairāku ansambļu vadītāja un aktīva kultūras dzīves riktētāja. Nav īpašas patikas likt skolniekiem atzīmes, jo tas parasti  ir  rakstiskais darbs, bet par dziedāšanu un spēlēšanu gan patīk  vērtēt, jo tas bērniem pašiem labāk patīk. Un atzīmes arī ir labas.
Trīs meitas: Visas trīs mācās jokot no tēva un mātes.
Liene – vecākā no māsām, studē etnomuzikoloģiju LMA 2. kursā. Pašai ir savas grupas ,kur realizēt savas muzikālās idejas. Tikko atgriezās no Dānijas, kur piedalījās etniskās vijoļspēles prasmju papildināšanā.
Marta – mācās ģimnāzijas 11. klasē. Spēlē ģitāru un visus iespējamos tēta darinātos instrumentus un uzdzied skolas rīkotajos pasākumos, vijolniece kapelā Dziga.
Laima – mācās Gaigalavas pamatskolā 9. klasē. Patīk mammas vadītais folkloras pulciņš Purineņš, ansamblis un tautas dejas. Dikti patīk slēpot, un vispār ļoti patīk nedarīt neko, vienkārši gulēt. Ja tomēr pamodina, patīk būt tur, kur ir jautri.
Ziemā dziedošie Igauņi bieži sastopami Lido kalnā slēpojot. Uz jautājumu, vai arī slēpo viņi ar dziesmu, atbild, ka tā jau var saaukstēties.

Vienreiz ballē kādam paspruka vaicājums – vai tad pašiem savu latviešu muzikantu trūkst, ka no Igaunijas jāsauc?

 

Ansamblis visiem dzīves gadījumiem
Tētis Gunārs ir Rēzeknes kapelas Dziga vadītājs (tulkojumā dziga nozīmē deja), kuras sastāvā muzicē viņi abi ar sievu, Rasma kapelā spēlē cītaru, arī meitas visas ir Dzigā muzicējušas. Daudz koncertu aizvadīts kopā ar kapellu, bieži braukuši un uzstājušies arī kā Igauņu ģimene visi kopā. Igauņu ģimene apbraukājusi tuvākas un tālākas ārzemes un kaimiņzemes, muzicējusi Itālijā, Somijā, Lietuvā u.c.
Gunārs un Rasma spēlē akordeonu, šādā sastāvā viņi regulāri muzicē kāzās, jubilejās, un  ballēs. Šādos gadījumos kokle paliek mājās, reizēm spēlēšanai izvēlas arī garmoškas. Kā zinām, latgaliešu kāzas ir viena caur un caur lustīga  padarīšana. Šeit muzikantiem būtu daudz atgadījumu, ko stāstīt. Igauņi smej, ka vienreiz ballē kādam paspruka vaicājums – vai tad pašiem savu latviešu muzikantu trūkst, ka no Igaunijas jāsauc?
Viņu repertuārā pamatā ir viņu novada latgaliešu tautasdziesmas, arī latviešu estrāde un garīgās dziesmas.
Uz jautājumu par dziedāšanu mājās, svētkos un tāpat vien, Igauņi teic, ka šad tad jau uzdziedot un uzspēlējot, bet, tā kā ikdiena un darbs paiet muzicējot un dziedot, mājās visbiežāk nemaz tā īsti vairs negribas, gribas vienkārši atpūsties. Vasarā pie radiem vēlamies labāk uzspēlēt volejbolu vai basketbolu kā akordeonu vai vijoli. Mums ļoti patīk dažādas galda spēles. Vienmēr vispārēju jautrību nodrošina spēles, kurā ar vārdiem un kustībām ir jāatmin pareizais vārds.

 

Katru gadu Igauņu ģimene piedalās Ziemassvētku dievkalpojumā un tur noteikti var dzirdēt pa kādai Rasmas sacerētai dziesmai.

Dziesmu meistari
Kā izrādās dziesmas sacer visi Igauņi, Gunārs, Rasma un arī meitenes. Katru gadu Igauņu ģimene piedalās Ziemassvētku dievkalpojumā un tur noteikti var dzirdēt pa kādai Rasmas sacerētai dziesmai. Kapelas sniegumā  visi dziesmu aranžējumi pārsvarā ir Gunāra radīti, arī viena otra dziesma vai dancis ir paša sacerēts.
Arī Rasmas pūrā ir ne vien garīgās dziesmas, bet arī estrādes tipa gabali un dziesmas bērnu ansamblim.
Lienes  dziesma „Laimeņa” ir ierakstīta latgaliešu dziesmu izlases diskā, jo klausītājiem bija patikusi.
Igauņi pārstāvēja Latviju folkloras festivālā Baltika. Igauņi Igaunijā, vienīgā nelaime – neviena vārda igauniski gan nerunā,  ja nu vienīgi līdz desmit aizskaitīt.

Mūzikas instrumentu meistars
Tētim ir sava mūzikas instrumentu darbnīca, kurā top visdažādākie instrumenti – cimboles, kokles, cītaras, bungas u.c. , tiek remontētas garmoškas, akordeonus. Viņš  arī kolekcionē  dažādus mūzikas instrumentus, lai citiem būtu ko parādīt.
Mamma Rasma strādā skolā par mūzikas skolotāju un savākusi skolā iespaidīgu instrumentu kolekciju, no kuriem daudzi ir vīra darināti. Tā ir lieliska iespēja mācoties spēlēt instrumentus, iemīlēt un saprast mūziku. Tā ir lieliska iespēja iemācīties dažādus instrumentus, kas vēlāk ļoti palīdz nopietni apgūt mūziku un kādu no instrumentiem mūzikas skolā. Vairumu šo instrumentu – kokles, cītaru, cimboli u.c. var spēlēt ikviens un iemācīties ir viegli. Tos var apgūt arī bērnu muzikantu nometnēs.
Pagājušaja koncertā Igauņu ģimene izpelnījās ļoti lielu skatītāju un žūrijas atzinību pēc daudzbalsīgi nodziedātās latgaļu tautasdziesmas, izrādās, Igauņi sastādījuši veselas divas grāmatas ar latgaliešu tautasdziesmām.
Arī Igauņu meitas kopš mazotnes apguvušas dažādus instrumentus, mūzikas skolā Liene un Marta apguvušas vijoles spēli un Laima flautu, tomēr meitenes spēlē arī ģitāru, akordeonu, cītaru, mandolīnu, stabuļflautas, bungas, garmoškas u.c.
Tētis regulāri vada muzicēšanas nodarbības ar viņa darbnīcā tapušajiem instrumentiem. Viņam ir sagataves, kuras lieliski piemērotas šādai kopīgai muzicēšanai, ar tām uzreiz uz vietas tiek sacerētas dziesmas un kopīgi spēlēts.
Igauņi ne vien dzied un muzicē, bet prot arī  latviešu, latgaliešu un lietuviešu tautas dančus, kurus bieži izmanto un klātesošajiem māca pasākumos.

Dzīvojam laukos, govi neturam, bet tā  vietā  skrienam  pa pasauli.


Svētdienas rīts
Kopš sācies šovs Dziedošās ģimenes, Igauņu ģimenei svētdienas rīts sākas ap plkst. 6.00, lai plkst. 11.00 būtu Rīgā, jāizbrauc ap septiņiem. Kā saka rēzeknieši: „Braucam un skaitām: „Kurš putniņš agri ceļas, agri slauka deguntiņu.” Labas zāles pret miegu.”
Ir izveidojusies arī sava tradīcija – pa ceļam Igauņi vienmēr iebrauc Lielvārdē un nopērk kotletes ELVI, kur viņus jau uztver kā pastāvīgos klientus. Viņi atceras, ka pagājušo svētdien pārdevēja jau smaidīja un jautāja, kuri pēc kārtas viņi šovakar uzstāsies. Un priecājās, ka varēšot mūs paspēt redzēt, jo darbs beidzas vēlu.
Sevi raksturojot nobeigumā Igauņi teic: „Dzīvojam laukos, govi neturam, bet tā  vietā  skrienam  pa pasauli. Mums patīk svaigs gaiss, mežs ar visām veltēm un domājam, ka viss ir jauki, kas notiek ar mums. Paldies visiem, kas mūs skatās un klausās! Paldies par atbalstu!

Gaidām atkal kādu pārsteigumu nākamajā koncertā, jau šosvētdien 20.20, kad visas dziedošās ģimenes izpildīs skatītāju izvēlētas dziesmas!

SKATIES VIDEO, KĀ IGAUŅI DZIED ČĪ ČĀ GŪTEŅA!
Foto: Māra Ančupāne un no Igauņu ģimenes personīgā arhīva



0 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk


Notice: Undefined index: in /data/web/root/lib/art.php on line 1089