Draudzene mani izmeta no mājām, jo dejoju ar citu

 28. oktobris 2009 13:00 Raksts  skatījumi: 14680

"Nesenais notikums – mūsu konflikta cēlonis, bija banāls," saka Kristaps, viņš esot tikai padejojis ar citu sievieti. "Ir sāpīgi, ka esmu tik nekaunīgi krāpta, tādēļ vairs neko tamlīdzīgu piedzīvot nevēlos," no savas puses saka Aina.




Viņa stāsts
Kristaps, 39 gadi, neprecējies, ir dzīvesdraudzene Aina: – Ar Ainu esam kopā jau sešus gadus, tiesa gan, attiecības oficiāli neesam noformējuši. Esam jau vienreiz apdedzinājušies – abiem bijusi neveiksmīga pirmā laulība. Bērnu nav ne vienam, ne otram. Tā nu sanācis, ka gan par laulībām, gan par pēcnācējiem esam sākuši domāt tikai tagad.

Visi mani mēģinājumi izskaidrot situāciju ir veltīgi, Aina mani vairs nevēlas ne redzēt, ne dzirdēt, kur nu vēl par laulību un kopējiem bērniem runāt!

Taču pavisam nesen man ar Ainu bija pamatīgs konflikts – mani vārda tiešā nozīmē izmeta no mājām (dzīvoju viņas privātmājā). Sākšu no sākuma. Es jau kopš jaunības gadiem esmu liels dejotājs – kā sāku skolas laikā dejot tautisko deju kolektīvā, tā dejoju vēl tagad – nu jau senioros. Ainai dejot nepatīk, kaut gan koncertus viņa apmeklē vienmēr. Līdz šim par manu aizraušanos viņai nebija iebildumu. Itin bieži viņa braukāja man līdzi uz koncertiem, konkursiem. Nesenais notikums – mūsu konflikta cēlonis, bija banāls. Aina bija aizbraukusi ciemos pie savas māsas uz Kurzemi. Parasti viņa tur paliek 4-5 dienas. Rēķināju, ka Aina atgriezīsies ceturtdien. Bet viss notika kā kino – otrdien vakarā piezvanīja mana deju kolektīva kolēģe, deju partnere Inese un pavēstīja, ka viņai notikusi nelaime – sastrīdējusies ar vīru, tas viņai sācis draudēt ar piekaušanu, neesot, kur palikt – vai nevarot pārnakšņot mūsu mājā. Protams, atļāvu, jo Inese un Aina viena otru pazīst, māja mums liela, kas tur īpašs, ja ielaižu cilvēku pārnakšņot?! Inese atbrauca, ielaidu viņu otrā stāva ciemiņu istabā. Tā kā bija vēls vakars, Inese pārģērbās rītakleitā, es biju iegājis virtuvē pagatavot kaut ko ēdamu. Un tad pēkšņi ieradās Aina! Manos paskaidrojumos, ka nekas starp mani un Inesi nav bijis, viņa neklausījās, sakliedza uz mani, uz Inesi, turklāt vēl paziņoja, lai pakoju mantas un vācos prom pie savas pārinieces. Arī Ineses paskaidrojumos viņa neklausījās. Man neatlika nekas cits kā aiziet. Visi mani mēģinājumi izskaidrot situāciju ir veltīgi, Aina mani vairs nevēlas ne redzēt, ne dzirdēt, kur nu vēl par laulību un kopējiem bērniem runāt! Es tomēr ļoti nevēlos viņu zaudēt!

Viņas versija:
Aina. 35 gadi. Kristapa dzīvesdraudzene: "Zinu, ka Kristaps tagad visiem spēkiem cenšas situāciju labot un citu acīs nomazgāties balts un nevainīgs. Viņš pat vēlas mani pierunāt doties pie laulību konsultanta, kaut gan mēs neesam precējušies. Tā reize, kad pārsteidzu Kristapu kopā ar dejotāju. Īstenībā nebija vienīgā, kad šī jaunkundze apmeklēja viņu manas prombūtnes laikā, tādas ir bijušas vairākas, tikai es nebiju aculieciniece. Mani, kā jau ierasts, par nelūgtajiem apmeklētājiem, precīzāk gan, vienu apmeklētāju – informēja kaimiņmājas iedzīvotāji.

Pēdējā gada laikā jau vairākkārt biju dzirdējusi, ka Kristaps labprāt flirtē ar gados jauniņajām dejotājām.

Pie māsas braucu samērā bieži, tur ir mani krustbērni un arī mamma. Kristaps arī šad tad brauc kopā ar mani, bet, tā kā viņam ir stingri noteikts darba laiks, bet es strādāju pēc brīvā grafika, biežāk sanāk, ka ciemojos viena. Pēdējā gada laikā jau vairākkārt biju dzirdējusi, ka Kristaps labprāt flirtē ar gados jauniņajām dejotājām. Domāju –  lai nu vīrietim tiek, ja tālāk par runām neiet. Bet tas, kas notika ar Inesi, patiešām bija par daudz. Skuķim tikai 28 gadi, precējusies knapi gadiņu, bet jau acis zib uz visām pusēm. Protams, Kristaps nav zemē metams, vēl gana jauns, pelna labi, neprecējies (es jau neskaitos!), bez bērniem –  ja sasparojas tīri laba partija var sanākt. Visi stāsti par viņas vīru –  skandālistu, ir meli, to katrs mūsu pilsētiņā pateiks. Inesei ar viņu vienkārši ir kļuvis garlaicīgi, gribas asākas izklaides un naudiņu arī. To, ka šoreiz atbraukšu mājās ātrāk, biju ieplānojusi iepriekš. Gribējās pārliecināties, vai runām ir pamats. Kad ienācu tai vakarā mājās, apstulbu –  Inese defilēja pa māju ļoti taupīgos rītasvārkos, savukārt Kristaps šiverējās pa ēdamistabu un klāja galdu vakariņām sveču gaismā. Neviens no viņiem neizskatījās ne nelaimīgs, ne pārdzīvojumu nomākts. Bet šokā gan viņi abi bija! Protams, ka palūdzu Inesi nekavējoties atstāt manu māju, tāpat arī uzreiz pateicu Kristapam, lai stundas laikā pazūd uz visiem laikiem. Visi tagadējie teksti par kopīgo nākotni, bērniem un laulību mani vairs neinteresē. Ir sāpīgi, ka esmu tik nekaunīgi krāpta, tādēļ vairs neko tamlīdzīgu piedzīvot nevēlos. Labāk tad dzīvoju viena –  iztikšanu sev nodrošināt varu, izdzīvošu bez tā sauktā stiprā pleca. Negribas jau arī būt par apsmieklu apkārtējiem."

Atbild psihoterapeite Daiga Zeile:
Kristaps un Aina –  kā paši raksta – divi apdedzinājušies cilvēki. Katram no viņiem palikušas rētas, tikai vienam varbūt dziļākas, sāpīgākas, grubuļainākas. Manas domas kavējas pie Ainas stāstītā. Lai gan nav zināms par viņas iepriekšējo attiecību pieredzi: kāpēc tās izjukušas, kā tas noticis, tomēr neatstāj sajūta, ka pašreizējās attiecībās ar Kristapu līdzi nāk tādi pagātnes rēgi kā vilšanās, grūtības uzticēties un vēlme, cik nu tas iespējams, kontrolēt un uzmanīt otru. Un tas ir tikai saprotami –  ja vienreiz ir bijis ellīgi karsti, tad otrreiz jau nu noteikti gribas no tā sevi pēc iespējas pasargāt. Kaut vai vismaz nenoformējot attiecības oficiāli, tādējādi juridiski saglabājot brīvību, lieku reizi pārbaudot vai pafantazējot, vai paklausoties labvēļus. Ja sāks gruzdēt vai parādīsies dūmi. kā jau ir noticis, nekas lieki neaizkavēs laiku... Faktiski Aina it kā loģiski rīkojas, pieredzes vadīta. Deg –  bēgu! Kristapa skaidrojums notikušajam –  no vienas puses dīvains, no otras –  acīmredzot pamatots. Lasot Kristapa rakstīto, nez kāpēc gribas sākt dungot Imanta Kalniņa dziesmas vārdus: "Viņi dejoja vienu vasaru..." Kā pats sevi nodēvējis –  lielais dejotājs, liekas, tagad ir iedejojis grāvī. Izskatās, ka tam varētu būt vismaz trīs iemesli. Spilgtākais, kas, lasot Kristapa stāstu, nāk prātā, ir tāds kā realitātes noliegums –  jauna skaista sieviete, vārdā Inese, ir pielikusi visas pūles, lai naktī atrastos tieši Kristapa mājā. Kristapa –  glābēja, varoņa, izpalīdzīgā un pašaizliedzīgā deju partnera mājā, pareizāk sakot, viņa dzīvesdraudzenes mājā. Un nevis savas draudzenes, vecāku, radinieku pajumtē.
Otrs – tā bija iespēja justies stipram, varenam, pašaizliedzīgam, izpalīdzīgam nu, īstam vīrietim, kāds acīmredzot viņš nejūtas attiecībās ar Ainu.
Trešais –  uz mirkli, bet tikai uz mirkli, pavīd doma – varbūt izliekas par Nezinīti Saules pilsētai? Bet varbūt arī ir?
Skumjākais ir tas, ka durvju aizciršana vai aizskriešana katram uz savu pusi jau neko neatrisina, bet tikai nostiprina pagātnes attiecībās iegūto pieredzi –  konfliktus nevis risina, bet no tiem bēg un nevienam šai pasaulē nevar uzticēties.
 

Materiāls publicēts sadarbībā ar žurnālu Veselība un un izdevniecību Dienas Žurnāli.

Ienāc! Veselība.lv

Abonē VESELĪBU 2010.gadam, un saņem par brīvu īpašo VESELĪBAS kalendāru, vērtīgos tematiskos pielikumus, kā arī dāvanu karti no ekokosmetika.lv 5 latu vērtībā!
Visizdevīgāk abonēt www.ekiosks.lv!



 



0 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk