DELFI

Iesaki ārstu:

  •   Vērtējums: 5/5
    Liiga Priede

    Loti sirsniga, mila, profesionals sava darba... Drosi var vinai uzticeties

Skatīt visus ārstus

Māja » Dārza darbi

Ziedi ar rudens smaržu - mārtiņrozes

Raksts / Dārza darbi | Skatījumi 21552

Kā mārtiņrozes ieguvušas nosaukumu, skaidri nav zināms, bet, iespējams, tas ir no tiem laikiem, kad mūsu senču senči visas puķes saukuši par rozēm. Ne velti latviešu tautas dziesmās ir atrodami vārdi - sēju skaistu rožu dārzu... Bet šis rozes, ziedēdamas visvēlāk, tā ari nosauktas par mārtiņrozēm. Lai vai kā būtu ar nosaukumu, bet šis vēlās rudens puķes latvieši ir loti iecienījuši un labprāt audzē arī mazdārziņā.

 
Foto: mammamuntetiem.lv

Mārtiņrozes savā dzimtenē Ķīnā ir daudzgadīgi lakstaugi ar plašu ceru augstumā līdz 130 cm. Pašas pirmās krizantēmas, kas atrastas Ķīnā, bija dzeltenā krāsā.
Pasaulē ir radītas jau vismaz 10 000 krizantēmu šķirņu, bet Latvijā ievestas un selekcionētas tikai kādas 350 šķirnes. Lielā šķirņu dažādība krizantēmām iespējama tādēļ, ka tām ir krietni vairāk hromosomu nekā citām puķēm. Krizantēmu izplatību ierobežo klimatiskie un gaismas apstākļi, kas Latvijā neskaitās piemēroti šo puķu audzēšanai.
Tā kā krizantēmas ir īsās dienas augi, tad mūsu klimata zonā, dabīgos apstākļos daudzas no šķirnēm nemaz nespēj uzziedēt.

 

Stādu iegāde
Audzēšanai dārzā piemērotas agrās un vidēji vēlās krizantēmu šķirnes, jo tās nav jutīgas pret dienas garumu. Lai gan daudzi uzskata, ka mārtiņrozes izaudzēt ir gana grūti un labāk ar to nemaz nenodarboties, taču patiesībā tik traki nemaz nav. Galvenais ir atrast pietiekami agri ziedošas šķirnes, kuras labi uzzied arī uz lauka, jo šīs šķirnes nav jutīgas pret dienas garumu. Vidēji un vēlu ziedošu šķirņu stādus var iegādāties, ja tās ir iespējams audzēt apkurināmā siltumnīcā, jo uz lauka, lai gan būs atbilstošs dienas garums, tām pietrūks siltuma, lai spētu uzziedēt. Tā kā Latvijā krizantēmām ir konstatēta karantīnas slimība - krizantēmu baltā rūsa, tad stādu tirdzniecība ir stipri ierobežota. Lai būtu garantija, ka iegādājaties tīru stādāmo materiālu, tirgotājam pieprasiet uzrādīt Augu pasi. Taču nereti stādus var iegādāties arī tirgos un tirdziņos, kur, iespējams, stādāmajam materiālam nekāda pārbaude nav veikta. Tad nu gan, lai cik ari krāšņa un iekārojama būtu jaunā šķirne, stādāmo materiālu nepieciešams kārtīgi aplūkot, vai kaut kur nav jaušamas postošās slimības pazīmes. Slimības sākuma stadijā uz lapu virsmām parādās mazi balti pleķīši. Vēlāk lapas virspusē parādās iegrimumi, bet tiem pretim, lapas apakšpusē - balti spilventiņi, kas vēlāk kļūst viegli rozīgi. Ne augus, ne ari grieztos ziedus ar šādām slimības pazīmēm nedrīkst pirkt, jo, ja arī slimība atro¬das uz grieztajiem ziediem, kas neskaitās vairs bīstama, nejauši iespējams inficēt mājās esošās krizantēmas, tāpēc ka sporas pārvietojas pa gaisu.

 

Vietas sagatavošana
Krizantēmām, audzējot tēs dārzā, jāizvēlas saulaina vieta ar labi drenētu vidēji smagu augsni. Smagās māla augsnes ielabo ar kūdru vai kompostu. Augsnes reakcija krizantēmām vēlama pH 6-6,5.
Augsnes ielabošanā un mēslošanā, izmantojot kompostu un vidēji sadalījušos kūtsmēslus, augiem pastāv risks inficēties ar dažādām sēnīšu slimībām. 3a kūtsmēslus neizmanto, augsnē pirms stādu stādīšanas iestrādā komplekso Kemiras dārza mēslojumu 10-10-20.
Ja vēlāk sezonas laikā uz auga lapām redzamas barības vielu trūkuma pazīmes, dārzkopības veikalos var iegādāties šķidro Kemiras mēslojumu. To augiem attiecīgā koncentrācijā var dot ari caur lapām.

 

Audzēšana
Mārtiņrozes uz lauka rekomendē izstādīt tūlīt pēc salnām, jo bargākās salnās tām var apsalt dzinuma gali. Taču, ja mārtiņrozes pārzieminātas siltumnīcā un pavasari tā ir nepieciešama citiem mērķiem, augus var izstādīt tūlīt, kad vien iespējams sagatavot augsni stādīšanai. Vēsākās naktīs stādījumam pārklāj agrotīklu. Laikus izstādot no siltumnīcas, mārtiņrozēm jaunie dzinumi vēl nebūs sākuši stīdzēt un tie būs drukni un veselīgi.
Mārtiņrozes audzējot no spraudeņa, tās nepieciešams galotņot, lai veidotos pietiekami spēcīgs krūms. Galotņošanu var veikt pat pāris reizes sezonā, tik jāatceras, ka katra galotņošana attālina ziedēšanas sākumu par divām nedēļām.
Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut krizantēmu sakņu stipru iežūšanu, jo tad cietīs ziedu kvalitāte.

 

Kaitēkļi un slimības
Audzējot mārtiņrozes uz lauka, tām nemēdz būt daudz kaitēkļu un slimību. No kaitēkļiem tām kaitīgas varētu būt vienīgi laputis, bet siltumnīcā - tīklērce un tripsis. Sabiezinātā stādījumā augi var saslimt ar pelēko puvi, miltrasu. 3a augi būs pārmēsloti ar slāpekli, uz to lapām ātri vien parādīsies miltrasa. Protams, slimības un kaitēkļi mīl arī novārgušus augus.
Iegādājoties stādāmo materiālu, nedrīkst aizmirst par krizantēmu postošāko slimību - krizantēmu balto rūsu.
Izvēloties pareizu agrotehniku, mārtiņrožu slimošana būs krietni ierobežota. Augi jāstāda reti, lai starp tiem būtu laba ventilācija un pēc lietus tie spētu ātri nožūt. Slimību bojātās lapas no augiem jānovāc un jāiznīcina.

 

Kur un kā pārziemināt mārtiņrozes
Diezin vai kāds spēs dot atbildi uz jautājumu - kā vienkāršāk un pareizāk pārziemināt mārtiņrozes? Katrs no audzētājiem ir atradis sev pieņemamāko veidu, kā to veiksmīgi izdarīt.
Viens no variantiem - stādus atstāt uz lauka. Apgriež auga virsējās daļas un augus atstāj ziemot turpat, kur tie auguši. Ir gadi, kad tas veiksmīgi izdodas, bet, ja ziema ir bagāta ar atkušņiem un vieta, kur atrodas augi, ir stipri mitra, mārtiņrozes aiziet bojā. Piesegt vai nepiesegt?
Literatūrā mārtiņrozes rekomendē piesegt ar kūdru, kad augsne jau sasalusi. Reizēm augus pietiek piesegt tikai ar egļu skujām. Pārziemināšana uz lauka nav visai droša.
Otrs variants - pārziemināt siltumnīcā. Septembra sākumā, kad siltumnīca atbrīvota no augiem, tajā sanes un sastāda mārtiņrozes. Kad augi noziedējuši, stublājus nogriež un augus vai nu viegli piesedz ar kūdru, vai ari nepiesedz vispār. Augi siltumnīcā pārziemo krietni labāk nekā uz lauka. Ja siltumnīcā augošie augi būs krietni salieti, tie ziemos sliktāk. Tiem jābūt mitriem, bet ari ne sausiem. Pavasari mārtiņrozes izstāda dārzā. Tā kā siltumnīcas atbrīvošana notiek pietiekami agri, vēsākās naktīs augus nepieciešams piesegt.
Mārtiņrozes var pārziemināt arī pagrabā, tik jāraugās, lai pagrabs nebūtu pārlieku mitrs, jo tad augi sapūs. Pagrabā pārzieminātās mārtiņrozes dārzā izstāda pēc salnām. 3a pagrabs ir silts un mārtiņrozes jau izstīdzējušas, tad jaunos dzinumus galotņo.

 

Mārtiņrozes podos - moderni
Rudenī dārzu tirdzniecības centros ir iegādājamas ziedošas, kompakti veidotas mārtiņrozes podos. Šādu podu ir ērti izvietot uz lodžijas, terases, dārzā un, iestājoties vēsākam laikam, to var pārnest siltākās telpās, kur tam nedraudēs nosalšana.
Pēc noziedēšanas stublājus apgriež un podu ar auga sakņu daļu novieto gaišā, +3-5°C vēsā telpā pārzieminēšanai. Jāielāgo, ka augsnei ziemošanas periodā jābūt viegli miklai. Tā nekādā gadījumā nedrīkst būt sausa, kā arī pārlieku mitra, jo tad saknes aizies bojā.
Bet, kā lai zina, vai kompakti veidotais krūmiņš tikpat krāšņs būs arī nākamgad? To pateikt ir patiesi grūti. Ja podos būs stādītas šķirnes, kurām zemais augums ir ģenētiski noteikts, kā, piemēram, šķirnei Kasablanka, tad arī nākamgad tai augs būs tikpat liels. Taču ārzemēs audzētām krizantēmām nelielo augumu iegūst, tās audzējot īsās dienas apstākļos, un, lai augums būtu vēl kompaktāks, talkā ņem arī retardantus (ķīmiskas vielas auguma ierobežošanai). No šādiem augiem nākamajā gadā būs iespējams iegūt augu ar krietni lielāku augumu. Iespējams, ka arī ziedu būs mazāk, jo vietējos apstākļos nebūs iespējams nodrošināt visus nepieciešamos apstākļus, kā tas ir ārzemēs specializētajās krizantēmu audzēšanas siltumnīcās.
Jebkurā gadījumā krizantēmu audzēšana podos ir interesanta niša un pircēji to ir atzinuši par gana labu.
Martā, kad dienas jau kļūst garākas, podu nes siltākā vietā un sāk vairāk laistīt. Ja vēlas augu pavairot, tad ņem jaunos spraudeņus un apsakņo. Apsakņotos spraudeņus stāda podā. Atkarībā no poda lieluma vienā podā stāda 3-5 spraudeņus.

 

Teksts: Sandra Ruska, Žurnāls Dārza pasaule.

www.darzapasaule.lv/
 


Raksts publicēts 21. Oct 2009 16:00




Aktuālā rubrika - pirmie dārza darbi

 

LAPAS KARTE