Dukuri ģitāras meistarojuši paši 3

 18. oktobris 2009 13:00 Intervija  skatījumi: 10562

Portāla mammam.lv/tetiem.lv saruna ar Dukuru ģimeni, kuri kanāla LNT projektā Dziedošās ģimenes pārsteidza skatītājus ar spēcīgu dziesmas skanējumu, dinamiku un daudzveidību. Žūrija viņiem pat „aizrādījusi” par pārāk labu dziedāšanu! Taču nupat viņi izbalsoti... Šoreiz Dukuru stāsts par bērnību, koncertiem uz balkona, pašu meistarotām ģitārām, dziedāšanu pirtī un mūziku kā dzīvesveidu.




Pirms desmit gadiem mana draudzene intervēja Ediju Dukuru, kurš tobrīd bija Igo grupas basģitārists un stāstīja par sava dēliņa Mika vienu no pirmajiem koncertiem. Viņš atzina, ka Mikam ļoti patīk mūzika, patīk dziedāt, bet vai un kā tas attīstīsies tālāk, viņam tobrīd nebija ne jausmas. Un re — viss notiek! Šobrīd raidījumā Dziedošās ģimenes.

Pārsvarā mediju uzmanības lokā nonāk Dukuru dziedošais trio, kuru redzam uz skatuves. Taču viņi nav trio, viņi ir kvartets: mamma Lolita, tētis Edijs, dēls Miks un meita Paula.

Dukuru tētis Edijs teic, ka šī saruna ir apstādinājusi šī brīža nereālo dienas ritmu, kad diena nav sadalīta pa stundām, bet pa minūtēm! Dzeram tēju, sarunājamies, smejamies, atsaucot atmiņā bērnību, piemirstot nogurumu, tālo mājupceļu, kas vēl priekšā, to, ka Paulai rīt jau pulksten 8.00 jābūt skolā un mājasdarbu pildīšana šonakt acīmredzami ievilksies (uz mēģinājumu Paula dodas tieši no skolas).

Ar tamburīnu un sarkano šallīti
Pastāstiet, kā Mikam un Paulai sākās gaitas mūzikas un dziedāšanas pasaulē!
Lolita: Iniciatīva nāca no bērniem, neesam viņus virzījuši vai gribējuši pievērst mūzikai. Protams, nevaram noliegt, ka daudz nozīmē tas, ka bērni ir uzauguši mūziķu vidē.
Kad Mikiņš bija mazs, viņu vienmēr vajadzēja meklēt kaut kur uz skatuves. Atceros viņam bija kāds pusotrs gadiņš, viņš tikko bija sācis staigāt, lielajā koncertā spēlēja, šķiet, grupa Menuets. Skatāmies — kur tad Miks? Viņš savā zilajā kombinezonā un sarkanu šallīti, dabūjis tamburīnu, stāv uz skatuves, piesit ritmu un muzicē. Koncerts bija veltīts studentu dienai.
Miks: Tas bija labs koncerts!
Edijs: Mums ir arī bildes no šī koncerta, kur viņš stāv, pie statīva pieķēries, un neparko nelaižas vaļā.

 Foto autore: Felīcija Survilo

MIKA DZIEDĀJUMU ŠODIEN!


50 santīmu koncerti
Lolita: Viņš uz skatuves ir rāvies vienmēr. Pirmais nopietnais koncerts bija sešu gadu vecumā skolā māmiņdienā.
Edijs: Pirms tam viņš nagloja ģitāras (vēl tagad man viena mājās stāv) un viņi ar Paulu rīkoja koncertus ar biļetēm par 50 santīmiem. Bija arī par 20 santīmiem. Klausītāji — vecāki un vecāku draugi. Vasarā bija ļoti labs koncerts mūsu mājās uz balkona. Mums bija pikniks dārzā, bērni uz balkona izlikuši krāsu bundžas par bungām un kaut kāda ģitāra sanaglota. Pie bungām tika piesēdināts draugu bērns (Mika piebilde: Kurš gan vēlāk kļuva par basketbolistu). Dziesmas tika sacerētas uz vietas, uz skatuves! Apdziedāja, protams, to, ko redzēja.
Miks: Man mājās ir vesela klade ar dziesmām.
Paula: Omītei dziedājām pašu sacerētas dziesmiņas par dārzeņiem — burkāniņiem, kāpostiņiem, utt.
Miks: Atceros, kad Līviem iznāca grāmata par viņu vēsturi, man likās, ka tāda grāmata ir baigi foršā lieta un es nepilnas nedēļas laikā arī sev uztaisīju grupu, ar tās vēsturi un savu grāmatu. Nesen atradu šo grāmatu, tur pat bija grupas darbība pa gadiem, līdzīgi kā Līviem.

Rumpis par mazu, lai šitā dziedātu
Lolita: Paula bērnībā piedalījās Cēsu Cālī, viņai bija dalīta pirmā vieta. Toreiz viņai vēl nebija pieci gadiņi. Bet uz Rīgas koncertu aizbrauca otra pirmās vietas ieguvēja.  Tad nāca Olgas disenītes, Tonis, pustonis, utt. Kad Paulai bija 11 gadi, viņa piedalījās Z. Liepiņa Jaunajās zvaigznēs.
Edijs: Viņiem abiem 11 gadu vecumā bija tāds kā uzrāviens. Paula dabūja pirmo vietu Liepiņa Jaunajās zvaigznēs un Miks 11 gados aizbrauca uz Itāliju, dabūja pirmo vietu ar Atgriešanos.
Lolita: Par šo dziesmu ir savs stāts. Miks viņu gatavoja koncertam. Viņiem ir piecu gadu starpība ar Paulu, Mikam toreiz vēl nebija balss lūzuma. Kad Paula uzzināja par Zigmāra Liepiņa dziesmu konkursu, viņa atrada veco brāļa fonogrammu, nodziedāja un uzvarēja.
Paula: Pirms tam bija arī Raimonda Paula dziesmu konkurss, kur es dziedāju Laternu stundā. Toreiz man pateica, ka man rumpis par mazu, lai šitā dziedātu. 
Lolita: Paulas lielākā problēma vienmēr ir bijusi, ka viņas balss ir lielāka nekā ķermenis. Ja devām kādam ierakstu, neviens neticēja, ka tas ir desmitgadīgs bērns, kas dzied. 
Edijs: Bērniņš maziņš, balss liela, ko ar tādu iesākt?
Lolita: Pēc tam bijām ar Paulu Polijā un uzvarējām konkursā Vigru gliemežvāki. Tad viņa vairs konkursos nedziedāja, vienīgi, kad kāds komponists uzaicināja. Konkursi nekad nav bijis mūsu mērķis. Nekad arī neesam bērnus mudinājuši piedalīties konkursos.

PAULA MAZĀ MEITENE AR LIELO BALSI

Tēta skolnieki
Edijs: Tad Paulu uzaicināja Uldis Marhilēvičs vienā Ziemassvētku koncertā dziedāt, vēlāk Liepājas dzintarā 30 gadu jubilejas koncertā, kur viņai kā Liepājas dzintara turpinātājai pasniedza dzintara krelles un viņa kopā ar lielajiem mūziķiem iedziedāja festivāla himnu Es būšu, ja tu būsi. Pirms diviem gadiem Imants Kalniņš uzaicināja viņu piedalīties Imantdienās Cēsīs.
Lolita: Šogad notika konkurss Zelta balss, Paula pēc ilgiem gadiem piedalījās konkursā un uzvarēja.
Mikam šis stāsts ir garāks (par pieciem gadiem).

Šķiet, žūrija tā arī nenoticēja, kad Miks šovā teica, ka viņi tā pa nopietnam dziedāt mācījušies tikai pie tēta.
Miks: Bet tā arī ir! Vienīgais izņēmums ir dažas stundas dziedāšanas pamatos, kuras ņēmu pēc balss lūzuma pie Tatjanas Koroļovas. Tas bija īss brīdis, lai saprastu, ko ar to balsi pēc lūzuma iesākt. 
Lolita: Miks mācījās skolā, kurā ir mūzikas novirziens. Paula iestājās un pāris gadus nomācījās mūzikas skolā. Bet vokālu viņa tā arī nav mācījusies. 
Varbūt tas iespaidoja arī Mika izvēli, jo bija doma, ka viņš varētu mācīties Dārziņa vai Doma skolā, bet tur akcents bija uz klasiski — akadēmisko mūziku. Tas varbūt ir slikti, bet mēs bērnus brīžiem arī klausām — ja viņi var pamatot, kādēļ viņi to negrib.
Kompromiss bija 100. vidusskola Rīgā, kura bija ar džeza un roka novirzienu.
Edijs: Skolā Miks atrada domubiedrus, ar kuriem kopīgi izveidoja grupu Pen’t in Dreams un kopīgi muzicē joprojām, manuprāt, veiksmīgi.
Miks: Nesen parādījās pirmais nopietnais klips dziesmai Vēstules. Tur arī māsa piedalās.
Edijs: Klips ir labs, tiešām. Tad vēl Miks piedalījās divās Eirovīzijas atlasēs. Neuzvarējām, bet pirmajā reizē gāja pavisam labi, pēdējo reizi viņi piedalījās visi trīs.

 

MIKA DUKURA EIROVĪZIJAS 2009 DZIESMA AIZEJOT!



Sargeņģelis vārdā mamma
Uz jautājumu kādēļ mamma nedzied, mamma atzīst, ka ir ļoti kritiska kā pret sevi, tā citiem.
Lolita: Viņi jau zina, ka mamma ir lielākais kritiķis. Uzskatu, ka, ja nevaru to izdarīt tādā pat līmenī kā viņi, man tur nav jākāpj. Domāju, kritiska pieeja māksliniekam ir svarīga. Reizēm šķiet, ka dažiem māksliniekiem Latvijā pietrūkst paškritikas.
Edijs: Viņa tiešām dzird un kritizē pamatoti. Arī gaume viņai ir ļoti laba, patīk laba mūzika.
Lolita: Turklāt, kādam ir jāizdara tas viss , lai viņi varētu būt uz skatuves un nedomāt par praktiskajām lietām.
Edijs: Mamma ir tā, kas visu saorganizē, nokārto, izdara. Bez mammas mums ir „čau”. Vienreiz bijām atbraukuši uz šovu vieni, sajūta bija ļoti neomulīga, nedroša, slikta.

Bērnu balsis "slīpē" tētis
Lolita: Tas, kā Edijs reizēm moka bērnus (labā nozīmē!), ir nospēlējis savu lomu. Vienmēr ir jādzied dzīvajā, pa īstam. Nav tā, ka tu esi maziņš, tev šoreiz ir klepiņš un tev ir atlaides. Nav. Miks ir braucis uz koncertu ar 39 temperatūru, bez balss un raudāja, lielām asarām „Es nevaru”. Tētis teica: „Nē, vecīt, saņemies, tevi tur gaida cilvēki, esam apsolījuši, ka būsim. Dziedi uz piano, bet tev ir jānodzied. Tā sajūta pēc tam, kad viņš ir to paveicis, ir neaprakstāma. 
Edijs: Kad dzirdam — viņi jau ļoti labi dzied, viņi to ir mācījušies, viņi jau tādi talantīgi — redzu, ka cilvēki nesaprot, ka tam visam apakšā ir milzīgs darbs.
Atzīšos, bija brīdis, kad Paulai bija pārtraukums, tieši tā iemesla dēļ, ka ķermenis par mazu balsij, un viņa izdomāja, ka grib būt juriste. Tas man bija ļoti sāpīgi, jo redzēju, ka materiāls ir tiešām labs… Bet, neko neuzspiedu, ļāvu pašai izlemt.
Lolita: Cilvēkam jau visbiežāk ir vairāk par vienu talantu. Tu jau pats mums esi divu mūzu kalps. Izrādās, viņš arī lieliski glezno.
Edijs (mazliet samulsis):  Pag, nu tas jau nav tā, to jau nevar salīdzināt. Tas jau tikai nesen tā … Nu, nezinu …
Pirms katras uzstāšanās, strādājam ar katru dziesmu, dikciju, intonāciju, es sēžu, klausos un piekasos par katru nepareizu noti, līdz dziesma ir noslīpēta. Arī tagad cilvēki bieži nāk klāt un jautā — kādēļ jums skan? Protams, tagad ir cits režīms — sagatavot un „noslīpēt” dziesmu ar grupu pusstundas laikā?! Laiks pietrūkst katastrofāli, bet tur neko nevaram darīt. Talants pats par sevi neko nenodrošina, tas viss ir
smags un nopietns darbs.

Par stipru ģimeni
Vai varat pastāstīt
kas ir stipra ģimene?
Miks: Tāda, kurā viens otru saprot un spēj uztvert kā līdzvērtīgu.
Paula: Kurā spēj atlicināt laiku viens otram, lai cik saspringta būtu ikdiena.
Edijs: Kur katrs spēj upurēties otra dēļ, pārkāpt savam EGO, iegribām. Ģimenē katrs cilvēks ir tik ļoti vērtīgs, ka nekā vērtīgāka pasaulē nav. Ģimene ir dārgākais, kas mums ir.
Lolita: Mēs viens otru jūtam, bez liekvārdības. Mums nav ik dienas jāsaka – tu esi man svarīgs, mīļš. Tu to vienkārši jūti. Būtisks ir savstarpējs atbalsts, vārdi bieži ir tikai vārdi. Mēs varbūt publiski tik ļoti neizrādām savas jūtas, neafišējam mīļumu, taču tas viss mums ir, un tas ir īsts. Sešas reizes esam bijuši vedēji, laikam jau tas par kaut ko liecina.
Manuprāt, ģimeni var salīdzināt ar ratiem — ja katrs tos velk uz savu pusi, neripos, drīzāk izjuks. Katram ir savi uzdevumi ģimenē, domāju, tas ir būtiski.

Tādi nu viņi — Dukuri — ir: sirsnīgi, azartiski, asprātīgi un ļoti, ļoti prasīgi. Nav nekā uzspēlēta, pārspīlēta vai precīzi „nopozicionēta”. Viss ir īsts un ar baigi labo humora dzirkstelīti.

Autore: Māra Ančupāne, mammam.lv/tetiem.lv
 



3 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk


Notice: Undefined index: in /data/web/root/lib/art.php on line 1089