Viena no bagātākajām ģimenēm Latvijā – Beitiki 3

 08. oktobris 2009 16:00 Raksts  skatījumi: 6557

Šis ir stāsts par Beitiku ģimeni no Limbažu rajona Pāles, vienu no bagātākajām Latvijā, jo kā gan citādi, lai dēvē ģimeni, kurā uzauguši desmit muzikāli talantīgi bērni, kuri visi mācījušies mūzikas skolā un ne vien dzied, bet katrs spēlē arī kādu mūzikas instrumentu, vecākā meita Mareta arī komponē mūziku. Atliek secināt, ka muzikālais gēns ir spēcīgs un iedzimst.



Foto no izdevniecības "Rīgas Viļņi" arhīva


Intervijas norises laiks: 4. oktobris, neilgi pirms šova Dziedošās ģimenes.
Norises vieta: Sapņu fabrikas gaiteņi un grimētava.


Neviens no mums vēl nenojauš, kā beigsies šis vakars. Kamēr Beitiku ģimenes bērni nonākuši grimētāju un skaisto frizūru meistaru varā, atpūtas telpā mierīgi sarunājoties un dzerot tēju sastopam Beitiku tēti un māmiņu, kuri piekrīt sarunai. Tai mirklī pat prātā neienāca, ka šī ir pēdējā svētdiena, kad redzēsim uzstājamies šova kuplāko un ļoti sirsnīgo ģimeni, jo vakara koncerta izskaņā viņiem šovs būs jāpamet.

Par bērniem un mazbērniem
Uz jautājumu par bērnu vecumu un gadu starpību, tētis ar nopūtu atzīst, ka šis jautājums jau ir mazliet nogurdinājis, jo tiek uzdots katrā intervijā. Arī mamma piebilst: „Kaut esmu matemātikas skolotāja, rēķināt man dikti nepatīk. Pateiksim tikai to, ka bērnu vecuma diapazons ir no 15 līdz 28. „ Varam apsveikt Beitiku vecākus, nesen kļuvuši arī par vecvecākiem un lepojas ar pirmo mazdēliņu – Emīlu, kuram šobrīd ir pieci mēneši. Beitiku bērni atzīst: „Godīgi sakot, apbrīnojam vecākus, kuri ir spējuši uzņemties šo milzu atbildību, kā arī sadalīt savu uzmanību un vienmēr atbildēt uz mūsu daudzajiem jautājumiem. Tas taču prasa tik ļoti daudz spēka. Vecāki vienmēr ir vēlējušies lielu ģimeni.” Par bērniem vecāki stāsta ar lepnumu, atzīstot: „Bērni ir tas, ar ko esam bagāti.” Uz jautājumu, cik bērnus viņi vēlētos savās ģimenēs, pārsvarā bērnu atbildes svārstās starp diviem vai līdz trim bērniem. Tēti tas nepārsteidz, viņš prognozē, ka ar tiem daudzajiem mazbērniem un ģimenes veidošanu bērni, viņaprāt, ļoti nesteigsies, jo saprot, ka tas nav viegli.

Beitiku bērnu stāstus par bērnību vieno sajūta, ka vecāku mīlestības, rūpju un uzmanības nav pietrūcis nevienā mirklī.

Prātā ir neatbildēts jautājums arī par to, kā vecākiem izdevies saplānot laiku un izvadāt bērnus uz nodarbībām un pulciņiem, vienlaikus strādājot skolā, jo arī viņu dienai taču ir tikai 24 stundas. Turklāt, kā stāsta bērni, vecāki vienmēr ir tiekušies viņus pēc iespējas vairāk izglītot un pilnveidot. Meita Ieva atzīst: „Šodien to ļoti, ļoti novērtējam. Varbūt bērnībā šī iemesla dēļ vecākiem no daudz kā ir nācies atteikties, šodien šis devums ir neatsverams.” Beitiku bērni mācījušies mūzikas skolā, spēlējuši teātri, ar panākumiem sportojuši dažādos sporta veidos, piedalījušies dažādos konkursos, olimpiādēs, apmeklējuši lielāko daļu pulciņu skolā, darbojušies skolēnu domēs u.c. sabiedriskās aktivitātēs. Meita Ieva bērnību atceras ar vissiltākajām atmiņām: „Ja man būtu vēlreiz jāizdzīvo bērnība, gribētu, lai viss notiktu tieši tāpat.” Bērnu stāstus par bērnību vieno sajūta, ka vecāku mīlestības, rūpju un uzmanības nav pietrūcis nevienā mirklī. Runājot ar Beitiku ģimeni, sajūtam siltumu, mīļumu un sirsnību, kas valda viņu starpā, ne miņas no konkurences un kašķiem, kas tik ierastas ģimenēs, kurās aug vairāk par vienu bērnu. Tas liek aizdomāties par to, cik pamatotas ir mūsu sūdzības par nespēju brīžiem sadalīt uzmanību un novērst divu bērnu strīdus un konkurenci.

Vecāku recepte
Beitiku vecāku recepte ir vienkārša, tomēr nebūt ne viegli realizējama – daudz kopīgi pavadīta laika, sarunu un mīlestības. Vecāki dažādās situācijās vienmēr ir mēģinājuši piedāvāt dažādas alternatīvas, ļaujot bērniem pašiem izvēlēties un izspriest, kāda būtu atbilstošākā rīcība attiecīgajā situācijā.
Bērni atzīst, ka mēģina saprast, kā tas ir iespējams, jo bērnībā šāda vecāku uzmanība un rūpes šķita pašsaprotamas un droši vien arī pierastas. Vien vēlāk, pieaugot, saprotam, cik grūti tas realizējams. Beitiku vecākus raksturo īsteni latvisks stiprums, miers un pamatīgums, kā arī neizsīkstoša humora dzirkstelīte. Ja tam visam pievienojam sirsnīgumu un mīļumu, iespējams, šī ir atslēga un atbilde uz iepriekš uzdoto jautājumu.
„Bērnība ir likusi pamatus vērtību sistēmai, ar kādu dzīvojam šodien un kas veido mūsu spriedumus par lietām un notikumiem šodien”, teic meita Ieva. Lai to paveiktu, Beitiku tētis strādāja vairākos darbos, un mamma sākumā bija mājās ar mazajiem un vēlāk atsāka strādāt skolā par matemātikas skolotāju. Bērni vecākus raksturo kā ārkārtīgi atbildīgus cilvēkus, atzīstot arī, ka kopumā vecāki ir ziedojuši savu dzīvi viņu audzināšanai un pilnveidošanai.
Bērni tagad cenšas vecākiem palīdzēt, atbalstīt, mazliet palutināt. Visi atzīst, ka tagad ļoti vēlētos, lai vecāki varētu vairāk atpūsties, kaut kur aizbrauktu divatā, kādā ceļojumā, kaut tepat pa Latviju. Tomēr, vecāki joprojām turpina rūpēties un laika sev paliek ļoti maz. Bērni atzīst, ka dziedot koros, dejojot, spēlējot orķestros, piedaloties dažādos projektos, viņi ir paguvuši vairāk apceļot pasauli, kā vecāki, kuri savas dzīves laikā vien pāris reižu bijuši ārpus Latvijas.

Par svētkiem un kopābūšanu
Beitiku ģimenes kalendārā daudzas dienas atzīmētas ar sarkanu, kā svētki. Bērnībā katra dzimšanas diena sākās ar skaistu rītu. Lielākoties vecāki pirmie sveica jubilāru uzreiz pēc pamošanās, un tad tētis vienmēr meta jubilāru gaisā. Dzimšanas dienas allaž ir bijuši svētki visai ģimenei. Vecāki aizvien bija parūpējušies par īpašiem kārumiem. Neizpalika arī kopīga kūku cepšana.
Brāļu un māsu dzimšanas dienas ģimenē tiek atzīmētas joprojām. Diemžēl, ne vienmēr šajos svētkos viņiem izdodas būt visiem kopā. Tomēr vecāku dzimšanas dienās gan bērni cenšas pēc iespējas visi būt mājās un sarīkot viņiem ko īpašu visas dienas garumā, vakaru noslēdzot ar koncertiņu.
Ziemassvētkos un Jāņos gan visa kuplā saime vienmēr sapulcējas mājās, pie vecākiem. Bērni atzīst, ka vecāku mājas ir kā drošības saliņa, kurā vienmēr jūties gaidīts. „Uz laukiem braucam katrs savās brīvdienās, tādēļ arī pilnīgi visi satiekamies reti. Vasarās biežāk. Viens otram pietrūkstam un bieži vienlaicīgi rodas doma, ka Rīgā jāsatiekas”, teic Beitiku meitenes.


Ja mājās esam, trīs bērni un vecāki, ir sajūta, ka ir pārāk liels klusums.


Par dziedātprieku
Bērnībā viņi bija regulāri Spietu dalībnieki (piedalījušies vairāk kā 20 Spietos!), dziedāja bērnu dziesmu aptaujās, vēlāk, kad bērni uzsāka savas gaitas, šāda kopā muzicēšana kļuva arvien retāka. Dziedāšanas prasmes ir attīstījušās pilnīgi dabīgi, bērni dziedāt nav īpaši mācījušies, izņemot Raivo, kurš apguvis akadēmisko dziedāšanu, taču, viņi paši teic, ka mūzikai vienmēr ir bijusi nozīmīga loma viņu dzīvē, un vecākiem šeit ir vislielākais nopelns. Jo īpaši tētim, kurš ir mūzikas skolotājs. „Mēs izaugām ar mūziku, tēta koncertiem un nodarbībām”, teic Beitiku bērni.

Par laiku un sajūtām šovā
Visi mūsu stāsta varoņi atzīst, ka, lai gan šis laiks ir ļoti saspringts, tomēr vienlaikus brīnišķīgs. Tētis Egons; „Šis ir labākais šovs, kādu esmu redzējis, taču, tas arī ļoti daudz prasa no dalībniekiem. Ritms tiešām ir vājprātīgs, atliek ļoti maz laika samēģināt. Tā kā lielie bērni strādā un mācās Rīgā, piektdienas vakarā bērni brauc mājās, mēs visi tiekamies pie manis mūzikas kabinetā, kur sākam strādāt. Tā, intensīvā darbā paiet piektdienas vakars un sestdiena. Bērniem šobrīd ikdiena ir ļoti saspringta, viena no meitenēm mācās E.Dārziņa mūzikas skolā, otra horeogrāfijas skolā, kur slodze ir liela, arī pārējiem neiet vieglāk. Taču, tieši tādēļ jau esam šovā, lai beidzot varētu brīvdienas pavadīt visi kopā, citādi simtprocentīgi visi tiekamies tikai Ziemassvētkos un Jāņos. Tagad mums katru nedēļu ir Ziemassvētki.”
Arī bērni atzīst, ka šī kopābūšana brīvdienās, kas nu jau kļuvusi par tradīciju, viņiem ir iepatikusies un šo tradīciju viņi noteikti gribētu turpināt un sapulcēties visi kaut reizi mēnesī.
Domāju, gandrīz ikvienam no šova skatītājiem prātā iešāvies jautājums - kādēļ uz skatuves neredzam Beitiku māmiņu? Uz šo jautājumu māmiņa mazliet kautrīgi atbild: „Tā kā trim no bērniem ir absolūtā muzikālā dzirde, es neriskēju, jo neesmu tik muzikāli spēcīga. Viss, kas saistīts ar mūziku, ir tēta ziņā. Es esmu tehniskais asistents.„
No pieredzes zinām – jo vairāk cilvēku, jo grūtāk izvēlēties. Šķiet, ka tik kuplā pulkā uzdevums atrast vienu dziesmu, kura būtu pa prātam visiem vienpadsmit, nav no vieglajiem. Taču, kā izrādās, arī muzikālās gaumes mūsu stāsta varoņiem ir līdzīgas, un izvēle parasti nesagādā grūtības.

Noslēguma koncerts

Tuvojas koncerts un pieaug satraukums. Dalībnieki gatavojas, joko un atbalsta viens otru, lielie un mazie, šeit nav „Jūs”, nedz arī „mēs” un „viņi”, ir tikai „mēs”. Gaisotne ir mīļa un sirsnīga un ir sajūta, ka šeit sapulcējusies viena liela un draudzīga ģimene. Ne miņas no konkurences vai spēles azarta. Beitiku tētis teic: „Nekad neesam priecājušies, kad kādam jāpamet šovs, tas vienmēr ir skumji mums visiem. Viens otru neuztveram kā konkurentus, bet gan kolēģus, kas palīdz radīt prieku, skatītājiem un mums pašiem.”
Tas apstiprinās arī tovakar. Pārsteigums ir balsojuma rezultāti, kas līdz asarām aizkustināja ne vien pašus dalībniekus un žūriju, bet arī vairumu šova vērotāju pie TV ekrāniem. Taču arī sirsnīgākajam šovam ir mirklis, kad acīs ir asaras.
Sastopot Beitiku ģimeni šonedēļ, kaut mazliet varam sadzirdēt skumjas, kopumā noskaņojums ir optimisma un apņēmības pilns turpināt kopīgu dziedāšanu, dziedāt un būt kopā biežāk. Viņi paši atzīst, ka šovs ir ļāvis mums mazliet vairāk noticēt sev, ka spējam arī šodien visi kopā dziedāt un uzstāties un, cik labas ir sajūtas.

Nobeigumā gribas teikt – nav šaubu, ka viņi turpinās dziedāt kopā, tā tam vienkārši jābūt. Nobeigumā skatītāju komentārs, kas lasāms LNT mājaslapā:

# Liels, liels paldies visai jūsu ģimenei par to baudījumu, ko sniedzāt skatītājiem Dziedāšanas svētku laikā (es apzināti nelietoju vārdu „šovs”, jo tas ne jūsu ģimenei, ne Vītoliem nepiestāv). Par kopīgo ģimenes skanējumu, izcilo muzikalitāti un gaišumu. Par jūsu vecāku prasmi ikvienā savā bērnā ieraudzīt un attīstīt ne vienu vien talantu. Lai jums visiem spēks iet tālāk, veiksme un izdošanās! Jūs esat mums ļoti, ļoti daudz devuši.

Jāteic, ka šādu un līdzīgu komentāru lasāms neierasti daudz. Ko šeit vēl piebilst – cilvēki ir jūs iemīlējuši un vēlas dzirdēt. Uz tikšanos!

Autore: Māra Ančupāne, mammam.lv/tetiem.lv
 



3 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk


Notice: Undefined index: in /data/web/root/lib/art.php on line 1106