Rēzija Kalniņa un Ģirts Ķesteris atklāj ideālo mīlestības forumulu

 07. oktobris 2009 16:00 Ziņa  skatījumi: 6588

Kas viņi – populārie aktieri Rēzija Kalniņa un Ģirts Ķesteris – viens otram ir? Vai iespējama draudzība starp vīrieti un sievieti? Kāda, viņuprāt, ir ideālās mīlestības formula?




Rēzija: – Man Ģirts ļoti patīk arī kā vīrietis! Un kā aktieris, protams. Taču, tā kā esmu milzīga egoiste uz skatuves, kur aizrit lielākā daļa manas dzīves, tad šis egoists, kurš manī mīt, pagaidām izvēlas saglabāt viņu tikai kā partneri uz skatuves. Pagaidām. (Draudīgā intonācijā, Ģirtam smejoties.)
Ģirts: – Tikko biju aizbraucis pie drauga uz Kuldīgu. Kādā brīdī viņa mazais sešgadīgais dēlēns ierāpās mammai klēpī, samīļoja, sabučoja, pieglaudās, bet mans draugs skatās un saka: “Kā es gribētu būt viņa vietā!” Saproti, vīrietis no sievietes gaida ko TĀDU. Tas bija tik neviltoti, vienlaikus – ar labu ironijas daļu pret sevi. Jā, bet TĀDĀM attiecībām vajadzīgs daudz laika. Laiks, ko ziedot otram cilvēkam. Laiks, kurā tu piedāvā otram savu padusi, savu apkampienu... Paga, par ko te tagad runājam? Par iespējamu laulību? (Smejas.)

Ģirts Ķesteris: Iedomājos, ka mana sieviete vai sieva varētu būt slavena rakstniece. Mēs abi dzīvotu jūras krastā, un man būtu tā iespēja NEBŪT NEKAM. Es varētu tekalēt viņai pakaļ, baudīt saullēktu, saulrietu.

Rēzija: – Ja nopietni, mēs ar Ģirtu tiešām esam DRAUGI. Mums pašlaik jau ir sešpadsmit gadu ilga kopdzīve, vai ne? Taču mēs viens no otra neko negaidām. Mēs viens otram dodam. Jo mūsu komunikācija ir gluži citā līmenī. Patiesībā domāju tā, ka būtu ideāli, ja mans laulātais vai mīļotais būtu mans draugs. Lai sasniegtu šo ideālu, abiem jābūt ļoti attīstītām būtnēm, kas ir labā nozīmē pašpietiekamas, kurām svarīga garīgā izaugsme, kuras nav patērētājas, negaidot no pasaules, ka tā viņam vai viņai tikai dotu. Manuprāt, es varētu būt kopā tikai ar cilvēku, kurš pats sevi izglīto, uzdod jautājumus, meklē atbildes un, svarīgākais, pēc tam savās atklāsmēs dalās.
Ģirts: – Man ir cits sapnis. Iedomājos, ka mana sieviete vai sieva varētu būt slavena rakstniece. Mēs abi dzīvotu jūras krastā, un man būtu tā iespēja NEBŪT NEKAM. Es varētu tekalēt viņai pakaļ, baudīt saullēktu, saulrietu. Man patiktu būt nekam attiecībā pret šo manu sapņu sievieti. Jā, te ir baigā pretruna un milzīgi daudz egoistisku priekšrocību faktā, ka vari atļauties būt nekas attiecībā pret otru cilvēku. Taču tad tam otram kaut kam ir ļoti jābūt.

Visu interviju lasiet jaunākajā žurnālā Marta.

Materiāls publicēts sadarbībā ar nacionālo ziņu portālu www.kasjauns.lv



0 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk