Kas tā tāda – seksualitāte?

 03. oktobris 2009 23:50 Speciālista viedoklis  skatījumi: 11230

Seksualitāte ir daudz vairāk, nekā parasti mēs ar šo terminu paužam, ļoti ierobežoti saprotot tikai reproduktivitāti. Protams, arī tā ir daļa no seksualitātes, bet tikai viena no ļoti daudzveidīgajām tās šķautnēm. Konsultē psiholoģe Jolanta Cihanoviča.



Foto: Edijs Pālens, http://www.edijsfoto.lv/


Seksualitāte nav tikai bērnu radīšana un tikai dzimumorgāni, ne tikai seksuālais akts. Seksualitāte ir ārkārtīgi būtiska cilvēka dzīves sastāvdaļa, kurā ietilpst:
•    mūsu izpratne par savu ķermeni, ķermeniskie aspekti, anatomija, fizioloģija. Seksualitāte neaprobežojas tikai ar dzimumorgāniem, arī citas ķermeņa zonas piedalās tajā, ko mēs saucam par seksualitātes izrādīšanu un paušanu;
•    emocijas, emocionālā pasaule, kā mēs jūtam sevi un savu ķermeni, kas mums patīk un nepatīk sevī,
•    kāda ir mūsu attieksme pret pretējo un savu dzimumu. Ja man savs dzimums nepatīk, tas var atsaukties uz to, kā es jūtos kā sieviete. Cik droši mēs jūtamies par sevi kā sava dzimuma pārstāve;
•    mūsu domas, kas ir pareizi un kas – nepareizi, kas labi un kas – slikti, kas ir laba sieviete, kas ir laba sieviete noteiktā vecumposmā, kas piestāv sievietei 20 un kas – 50 gadu vecumā, kurā tikšanās reizē drīkst pārgulēt, lai par mums neko sliktu nepadomātu;
•    stereotipi, aizspriedumi, pieņēmumi; pārliecības, jautājumi;
•    zināšanas: par drošu seksu, kontracepciju, jautājumi par fizioloģiju;
•    veselība – gan fiziskā, gan garīgā, emocionālā.
Tas viss pauž mūsu seksualitāti, kā arī – cik tālu mēs to ļaujamies izzināt un saprast.

Palīdzību meklējot
Viss, kas saistās ar seksualitāti un attiecībām, ir ļoti sarežģīts. Ja māc bēdīgums un sajūta, ka kaut kas nav labi, vispareizākais ir vērsties pie psihologa vai pie tuva cilvēka, kam mēs uzticamies, un to pārrunāt. Labāk ir rast risinājumu nekā dzīvot problēmās un spriedzē.

Kas ir biežākie jautājumu, ko uzdod psihologam?
Ļoti bieži sievietes vēlas noskaidrot dažādus jautājumus par orgasmu. Atnākot pie speciālista, viņas mulst un stāsta, ka visa pasaule jūt orgasmu, bet viņai, lūk, tas nav lemts. Psihologs uzdos atbildes jautājumu, vai orgasms ir izjust masturbējot. Ja atbilde būs apstiprinoša, visticamāk, ir psiholoģiskas dabas traucējumi. Nākamais – tiek skaidrots, kas orgasms īsti ir un kas tā laikā tiek justs. Orgasms ir ļoti individuāls un katrai sievietei izpaužas citādi, arī intensitātes ziņā. Nav tā, ka vispirms gar acīm šķīst dzirksteles, tad tiek izdvests nevaldāms kliedziens, visbeidzot apņem silta tumsa un tas viss liecina, ka ir iegūts orgasms! Šīs tēlainās lietas lai paliek romānu rakstnieku ziņā. Ir sievietes, kam orgasms rada sprādzienveidīgas sajūtas, izbaudot pulsācijai līdzīgu ritmu, citām tas nav tik ļoti izteikts un izpaužas citādi. Ir sievietes, kuras pārdzīvo, ka viņām nav vaginālā orgasma. Šajā gadījumā ir ļoti daudz jautājumu, ko vajadzētu noskaidrot, piemēram, kā notiek vaginālais sekss. Nereti tiek noskaidrots, ka tiek veikti trīs līdz četri grūdieni un viss. Protams, ka sieviete nepagūst pat apjēgt, kas notiek, kad viss jau garām. Svarīgi, vai ir bijusi priekšspēle, vai tā ir bijusi pietiekama, jo sievietei tas ir ļoti būtisks faktors. Nozīme ir arī tam, kādas ir attiecības, jo bieži vien orgasma kvalitāte ir cieši saistīta ar attiecību kvalitāti. Nepilnīgās attiecībās nav iespējams atraisīties, piemēram, pirms seksa vīrietis nosmej: “Nu gan tu esi resna!” Diez vai pēc šīs frāzes būs iespējams izjust orgasmu.
Ļoti daudz jautājumu tiek uzdots par attiecībām, kur tās atrast. Jāsaprot, ka psihologa rīcībā nav saraksta ar to vietu adresēm, kur iespējams satikties ar sapņu prinčiem. Dažam sievietēm ir mīts, ka es tā sēdēšu un gaidīšu un laime pati pieklauvēs pie manām durvīm. Tā nu šī sieviete sēž 30, 40, 50 gadu vecumā, strādā sieviešu kolektīvā, no darba uzreiz brauc uz mājām, ja uz ielas kāds viņu uzrunā, tad šis cilvēks viennozīmīgi tik traktēs kā dzērājs, kura dēļ apstāties un aprunāties nav vērts. Beigu beigās sieviete ierodas pie psihologa un bēdājas, ka nav kur iepazīties. Bet, ja mēs nerīkojamies, tad maz ticams, ka iespējams pozitīvs rezultāts. Protams, ir dzirdēti unikāli gadījumi, kad piezvana pie durvīm policists, lai noskaidrotu, vai pagājušajā naktī nav dzirdēti trokšņi blakus dzīvoklī, mēs iemīlamies viens otrā un paliekam turpat arī dzīvot, bet atstāsim šīs situācijas romānu autoru rīcībā, savu laimi tomēr kaļot pašas.

Populārs jautājums – kā tas ir, ka izveidoju attiecības, bet otram cilvēkam jau ir ģimene? Te ieslēdzas pamatīga konkurence, jo tā, kas ir ārpusē, parasti ļoti grib vīrieti dabūt sev, cerot, ka ilglaicīgā cīņā viņa to izkaros. Ir vērts padomāt – ko tas nozīmē tieši man, ka pastāvīgi iesaistos viena veida attiecībās. Jāsaprot, ka tas ir vīrietis, kurš pieņem lēmumu dzīvot trijstūrī. Mēs bieži vien vainojam sievieti – par to, ka viņa mums ir traucēklis – nozagusi vīru vai – gluži otrādi – nelaiž vaļā. It kā viņš būtu īpašums vai sunītis, kuram nav par sevi nekādas teikšanas. Patiesībā viņam ir gan pienākumi, gan atbildība par savām attiecībām, un viņš ir tas, kurš lemj un pārkāpj šo atbildību.

Kādos gadījumos ir vērts aiziet pie psihologa?
1.     Tad, ja patiešām mēs aktīvi meklējam partneri, bet attiecības izveidot neizdodas. Iespējams, ir kādas kļūmes, kā tas tiek darīts un kā tas tiek interpretēts.
2.     Ja atkārtoti tiek veidotas attiecības, kuras galu galā mani neapmierina un es fiksēju, ka tajās ir zināma sakarība: visu laiku tiek kāpts uz viena un tā paša grābekļa. Kopā ar psihologu ir vērts paanalizēt, kāpēc attiecības parasti tiek izveidotas ar vīrieti, kurš dzer vai paceļ roku, ir darbaholiķis, gļēvs un neizdarīgs vai greizsirdīgs. Tas visbiežāk nav stāsts, ka “visi Latvijas vīrieši ir tādi”, bet gan tas, ka kaut kādu iemeslu dēļ tiek atlasīta kaut kāda cilvēku kategorija, ar ko es mēģinu tikt galā.

Ko varam gaidīt no psihologa?
No psihologa nevajadzētu cerēt saņemt ļoti konkrētu padomu, kā tieši rīkoties. Savukārt paši, dodoties vizītē pie speciālista, varat sagatavoties, zinot, ka jums pajautās – kas ir tas, ko, jūsuprāt, būtu vēlams sasniegt.
Psihologs palīdzēs:
•    apzināties stereotipus, kas traucē iet uz priekšu un sasniegt to, ko vēlaties;
•    mobilizēt iekšējos spēkus situācijas atrisināšanai;
•    daudz skaidrāk ieraudzīt un izprast situāciju, saprast, kāda ir apkārtējā realitāte;
•    saprast, kas ir mūsu resursi, kas ir tas, uz ko es varu paļauties.

Autore: Aija Kažoka, žurnāls Marta
Materiāls publicēts sadarbībā nacionālo ziņu portālu www.kasjauns.lv



0 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk


Notice: Undefined index: in /data/web/root/lib/art.php on line 1089