Vai taisnība, ka blaugznas slēpjas šampūnā?

 01. oktobris 2009 7:00 Raksts  skatījumi: 15069

Viena no interesantākajām lielpilsētu teikām vēsta, ka pretblaugznu šampūnos esot vielas, kas palielina blaugznu rašanos, ja šo mazgāšanas līdzekli pārstāj lietot, par mītiem, kas klīst no mutes mutē un neliek miera.



Foto: Edijs Pālens, http://www.edijsfoto.lv/


Kāda pusaudze traki mocījās ar blaugznām, izmēģināja visādus vecmāmiņu līdzekļus, taču nekas nespēja paglābt no nejaukā “sniedziņa” uz pleciem. Tad nu dermatologs ieteica lietot speciālo pretblaugznu šampūnu, kas iegādājams jebkurā kosmētikas nodaļā. Nevar aprakstīt meitenes prieku, kad jau pēc dažām mazgāšanas reizēm blaugznas tiešām pazuda! Vēl pāris reižu izmazgājusi matus ar brīnumšampūnu, viņa atgriezās pie iepriekš lietotā. Bet — ak, vai! Blaugznas atkal bija atgriezušās, turklāt tādā vairumā kā nekad iepriekš! Un tad meitenes draudzene atklāja skarbo patiesību: speciālajos pretblaugznu šampūnos esot vielas, kas palielina blaugznu rašanos, ja šo mazgāšanas līdzekli pārstāj lietot. Tādējādi ražotāji savai produkcijai nodrošinot pastāvīgos pircējus.

Komentē Sandra Zemvalde, dermatoloģe:
“Šādas runas par dažiem pretblaugznu šampūniem ir dzirdētas. Taču drīzāk tā varētu būt nevis šampūna vaina, bet nepareizi noteikts blaugznu rašanās iemesls. Tā var būt iekšējo orgānu vaina, vielmaiņas slimības un citas kaites. Skaidrs, ka šampūns slimības neārstē, bet palīdz mazināt sekas. Ja netiek atrasts un ārstēts blaugznu rašanās cēlonis, tās tiešām var atkal parādīties. Tāpēc vajadzētu vērsties pie sava ģimenes ārsta vai dermatologa un veikt analīzes, lai noteiktu izraisītāju. Pēc kompleksas ārstēšanas blaugznas pazudīs. Turklāt ārstnieciskais šampūns jālieto tikai tik ilgi, līdz blaugznu problēma ir aktuāla. Kad tās pazūd, jāpāriet uz ikdienā lietojamo šampūnu. Arī ārsta norādījumu neievērošana var būt cēlonis tam, ka blaugznas atkal atgriežas.”

Tagad daudzi cilvēki uzbarojas resni un tad vaino pārtiku. Mūsdienās tam lielākoties ir divi iemesli: nelāgi ēšanas paradumi jeb, vienkāršāk sakot, pārāk treknas pārtikas lietošana pārāk lielos daudzumos un mazkustīgs dzīvesveids.


Vistas ir bīstamas
Pārtikas produkti un ēdiens ir ārkārtīgi pateicīgs mūsdienu teiku temats. Kas tik viss netiek stāstīts! Un trakākais, ka daļa no tā tiešām izrādās patiesība... Šoreiz stāsts īss, bet biedējošs. Kāds kungs, kopš izšķīrās no sievas, atklāja lielisku veidu, kā vienkārši un ātri pagatavot gardas maltītes. Piekrāmēja ledusskapi ar saldētām importa vistu kājiņām un ik dienu pa kādai uzcepa vai izvārīja. Taču gadu vēlāk pats sevi vairs neesot pazinis — pieņēmies svarā par kādiem trīsdesmit kilogramiem! Un ārsts kungam sacīja, ka tagad kaut ko vērst par labu būšot grūti, jo vistas esot barotas ar hormonu preparātiem, lai ātrāk pieņemtos svarā, savukārt uz cilvēku šie hormoni atstājot graujošu iespaidu, turklāt ilgtermiņā!

Komentē Andris Brēmanis, diētas ārsts:
“Vistu kājiņas, protams, ir garšīgas, bet to kaitīgums vairāk atkarīgs no pagatavošanas veida. Pieļauju, ka kungs būs eksperimentējis: kājiņas mīklā, kājiņas treknā mērcītē, ceptas kājiņas... arī piedevas droši vien pievienoja, sāli, makaroniņus piekoda. Kaut kas tur gan īsti ticams neliekas, jo jābūt diezgan savādam, lai visu laiku ēstu vienu un to pašu. Manā praksē nav bijuši klienti, kas pārtiktu tikai no vistu kājiņām. Analīzes neesmu taisījis, taču domāju, ka Latvijā vistas ar hormoniem nebaro un tāda gaļa nav nopērkama.
Bet ir kas cits. Tagad daudzi cilvēki uzbarojas resni un tad vaino pārtiku. Taču resnums nerodas no kaut kāda viena specifiska ēdiena! Mūsdienās tam lielākoties ir divi iemesli: nelāgi ēšanas paradumi jeb, vienkāršāk sakot, pārāk treknas pārtikas lietošana pārāk lielos daudzumos un mazkustīgs dzīvesveids. Kā cilvēks var būt tievs, ja viņa ikdienas maršruts ir: māja, auto, darbs pie datora, auto, māja, treknas vakariņas un gulēšana pie TV?! Bet neviens jau negrib vainot sevi pašu, tas ir cilvēka dabā.”

Gribat lielisku sejas ādu? Jārij sperma!
Iespējams, šo stāstu ir izdomājuši vīrieši, taču izplata galvenokārt sievietes. Ja kādā kompānijā sastopama dāma, kurai ir nenosakāms vecums komplektā ar samtainu un gludu sejas ādu, aiz muguras draudzenes mēdz spriest, ka tik brīnišķīgu ādu nav iespējams iegūt citādi, kā vien orālā seksa laikā norijot sēklu. Ja šis apgalvojums ir patiess, tad taču skaistuma noslēpums atrisināts! Kāpēc lietot krēmus, kas nepalīdz, ja var izmantot sēklu, kas palīdz?

Komentē Aija Tula-Rijkure, partnerattiecību konsultante, seksoloģe:
“Tas nav neiespējami. Nezinu gan, vai to var attiecināt uz visām sievietēm, kam ir laba sejas āda... Iespējams, ka viņas ievēro arī ko citu: nedzer tēju un kafiju, no rītiem uz sejas liek ledus gabaliņus un lieto maz kosmētikas. Sejas krāsu un izskatu ietekmē arī piena lietošana uzturā, peldēšana un ūdens procedūras. Jā, spermā nav tikai spermiji un ūdens, tā satur daudzas bioloģiski aktīvas vielas — prostaglandīnus, mikroelementus, dzimumhormonus — un tāpēc labi iespaido arī sejas ādu. Jāpiebilst, ka līdzīgas vielas ir arī placentās, un daudzi Francijā ražotie labie sejas krēmi satur placentas ekstraktus.”

Runājot par termometru bīstamību, gribu teikt, ka drīzāk savainoties var ar stikliem, ja bērns sakož termometra galiņu, bet nejauši norītais dzīvsudrabs organismā neuzsūcas — iznāk laukā tāds pats, kā iegājis.


Viņam izkrita zarnas pa dibenu...
Šausmu stāstus saviem aprūpējamajiem stāsta arī mammas un auklītes. Tie, protams, mudina uz paklausību un labu uzvešanos, taču reizēm nodara ne mazumu posta. Zinu kādu jauku būtni, kurai vēl tagad bērnībā dzirdētie briesmu stāsti saglabājušies spilgtā atmiņā. No viņas arī dzirdēju šo baismo vēstījumu: ja sasitīsi dzīvsudraba termometru, saindēsies un nāve būs šausmīga — visas zarnas izkritīs pa dibenu, un tu mirsi baismīgās sāpēs!

Komentē Dzintra Puriņa, Gaiļezera slimnīcas Toksikoloģijas centra ārsta palīdze:
“Ai, ai, izklausās briesmīgi! Taču patiesībā tik traki nemaz nav. Dzīvsudrabs ir kaitīgs, ja ilgstoši elpo tā tvaikus, taču nevaru iedomāties, ka mūsdienās mājas apstākļos kādam būtu tik daudz dzīvsudraba, lai ar to reāli saindētos. Ja saplīst termometrs, dzīvsudrabu, protams, vajag savākt, un visvienkāršāk to izdarīt ar zilo graudiņu šķīdumā samērcētu vatīti. Grīdas spraugās saripojušās dzīvsudraba lodītes teorētiski varētu kaitēt, taču vienā termometrā metāla nav tik daudz, lai tas tiešām nodarītu kādu ļaunumu pat ilgākā laika posmā. Tomēr prātīgāk būtu dzīvsudrabu utilizēt. Runājot par termometru bīstamību, gribu teikt, ka drīzāk savainoties var ar stikliem, ja bērns sakož termometra galiņu, bet nejauši norītais dzīvsudrabs organismā neuzsūcas — iznāk laukā tāds pats, kā iegājis. Protams, tas nenozīmē, ka vajadzētu eksperimentēt un rīt mazās spīdīgās lodītes.”

Autore: Kristīne Sadovska, www.kasjauns.lv



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk