Kā sagatavot mazuli bērnudārza gaitām. Ieteikumi vecākiem

 29. jūlijs 2010 19:00 Raksts  skatījumi: 21820

Lai kā mēs vēlētos pēc iespējas ilgāk pabūt kopā ar mazuli, nereti apstākļi piespiež jau no pusotra divu gadu vecuma sūtīt savu lolojumu uz bērnudārzu. Šāds lēmums nav viegls ne bērnam, ne vecākiem. Tāpēc svarīgi jau laikus gatavoties jaunajām pārmaiņām. Konsultē Ilze Petroviča, privātā bērnudārza Vinnijs vadītāja.



Foto: mammamuntetiem.lv

Pirms bērnudārza gaitu uzsākšanas kopā ar mazuli izstaigājiet bērnudārza pagalmu, ieskatieties arī iekštelpās.


Vispirms jāgatavojas vecākiem
Tām mammām un tētiem, kuri paši savulaik nav apmeklējuši pirmsskolas izglītības iestādes (Pll-tā oficiāli mūsdienās sauc bērnudārzu), nereti trūkst priekšstata par to, kā dārziņā aizrit mazuļu ikdiena. Šķiet, ka tas ir nolīgtai auklītei uzticēt pieskatīt nevis vienu, bet, piemēram, vienlaikus piecpadsmit mazuļus. Saprotams, izklausās biedējoši, jo reizēm jau ar vienu netiekam galā. Taču Pill strādā nevis pēc sludinājuma nolīgta auklīte, bet gan cilvēki ar speciālo pedagoģisko izglītību un bieži vien lielu iepriekšējā darba pieredzi.

 

Pill ir noteikti bērna vecumam atbilstīgi spēju un prasmju attīstoši nodarbību plāni, ko diezin vai ikdienā vecāki spētu realizēt mājas apstākļos. Tikai profesionāli sagatavota un par ievērojamu summu algojama auklīte mājās parūpēsies, lai mazulis ikdienā būtu ne vien pieskatīts tīņiem un ūdenskrāsām, aplicēšana, veidošana, dziedāšana, dejošana, kopīga pasaku lasīšana, rotaļas, vingrošana... Ar šīm nodarbēm bērnudārzā ikdienā nāksies saskarties pat jaunāko grupu audzēkņiem. Un, iespējams, Ziemassvētku koncertā atklāsiet, ka mazulis prot ne tikai dziedāt un dejot, bet pat apguvis aktiermākslu, svētku uzvedumā tēlojot zaķēnu vai lācēnu. Tātad bērnudārzu nevajadzētu uztvert kā vietu, kur izmisuma spiesti uz laiku atstājam savu atvasi un paši mokāmies sirdsapziņas pārmetumos, ka mājās viņam klātos daudz labāk. Ja vecāki uzskatīs, ka dārziņā viņu lolojumam ikdiena aizritēs interesanti, ka tur viņam būs iespēja pilnveidoties un attīstīties, tad ari mazulis drīz vien pieņems šo domu.


Ieteikumi vecākiem

  • Vēl pirms bērnudārza gaitu uzsākšanas iepazīstieties ar paredzētās grupiņas audzinātājām, iestādes vadītāju, pārrunājiet neskaidros jautājumus, izpētiet dienas režīmu, nodarbību sarakstus, virtuves ēdienkarti. Gūstiet pārliecību, ka mazulis dārziņā tiks aprūpēts profesionāli.
  • Parunājiet ar citiem vecākiem, kuru mazuli jau apmeklē izvēlēto bērnudārzu.
  • Pirms bērnudārza gaitu uzsākšanas kopā ar mazuli izstaigājiet bērnudārza pagalmu, ieskatieties arī iekštelpās. Palūdziet, lai mazulim kādu brīdi atļauj pagalmā paspēlēties kopā ar pārējiem bērniem. Mājās pārrunājiet, cik interesanti bija būt kopā ar jaunajiem draugiem.
  • Mēģiniet nodrošināt bērnam līdzīgu režīmu kā dārziņā — mostieties no rīta tai laikā, kad būs jāpošas uz bērnudārzu, ievērojiet ēdienreižu, pastaigu un diendusas stundas.
     

Dažādojiet bērna ēdienkarti, lai mazulim dārziņā nebūtu pārsteigums, pirmoreiz nobaudot zupu, ķīseli vai mērci, jo līdz šim viņš pazinis tikai biezputras.

Svarīgas sarunas ar mazuli
Līdz trīs gadu vecumam bērnam mamma un tētis ir pasaulē vissvarīgākie cilvēki, taču bērns jau ievēro, ka ir arī citi pieaugušie, kā ari tikpat mazi vai lielāki ķipari kā viņš pats. Mazulis saprot, ka pieaugušajiem lielākoties var uzticēties, bet, kā veidot attiecības ar vienaudžiem, vēl nav skaidrs. Kāpēc viņi iekāro manu mantiņu vai neatdod savējo, kāpēc raud, skrāpējas vai pat kož?

Kāpēc viņi iekāro manu mantiņu vai neatdod savējo, kāpēc raud, skrāpējas vai pat kož?


Lai būtu vieglāk pierast pie citu bērnu sabiedrības, vēl pirms dārziņa mazulim ir jāstāsta, ka viņš varēs kopīgi ar citiem bērniem spēlēties, viens otru apmīļot, apmainīties rotaļlietām. Vieglāk to saprast tiem, kuriem ģimenē jau ir brālis vai māsa. Vēl mazāk nāksies skaidrot, ja kāds jau no viņiem apmeklē dārziņu. Tāpat regulāri bērnam iztēlē jāuzbur aina, kā aizrit ikdiena dārziņā: bērni kopā spēlējas, dzied, iet pastaigā, kopā ēd, sēž uz podiņa un guļ diendusu. Iepriekš sarunās svarīgi arī radīt pārliecību, ka vecāki vēlas, lai mazulim, kamēr viņi dodas uz darbu, būtu interesanta sabiedrība. Neaizmirstiet ari atgādināt, ka mamma vai tētis vienmēr ieradīsies, lai atkal kopā dotos uz pierastajām mājām.

Ieteikumi vecākiem

  • Ļaujiet bērnam kļūt patstāvīgākam — pašam darboties ar karoti, krūzīti, uzvilkt cepurīti vai apaut sandales. Pašapkalpošanās prasmes atvieglos iejušanos dārziņā. Taču nesodiet mazuli, ja viņš ignorē podiņu. Lai tas drīzāk ir kā draugs, nevis ienaidnieks.


    Ieteikumi vecākiem
  • Pirmajā dienā nevajadzētu atstāt bērnu dārziņā uz visu dienu. Garās stundas bez mammas var radīt pārāk negatīvas emocijas. Uzturēšanās laiku paildziniet pakāpeniski nedēļas laikā.
  • Pieredze rāda, ka labāk sarunāt ar mazuli par palikšanu grupiņā izdodas tētim, jo ierasts, ka bērnu prasībām pakļāvīgākas ir mammas, bet tēta teiktajam piemīt lielāks respekts.
  • Centieties ievērot bērnudārza noteikto režīmu. No rīta vēlams ierasties laikus pirms brokastīm, nevis tad, kad lielākā daļa bērnu jau pabrokastojuši vai ari jau sākušās nodarbības. Arī ierodoties pēc bērna, neiztraucējiet grupiņu no diendusas vai nodarbībām.
  • Pēc dārziņa optimistiski pārrunājiet, cik interesanti pagājušas stundas kopā ar pārējiem mazuļiem. Neuzvediniet sarunu uz negatīvām notīm, jautājot, vai bērns ilgojies pēc mammas, vai citi viņam nedarīja pāri.
  • Uzsveriet to, ka mammīte jūtas noilgojusies un priecājas par atkalredzēšanos.

 

Neuzvediniet sarunu uz negatīvām notīm, jautājot, vai bērns ilgojies pēc mammas, vai citi viņam nedarīja pāri.

 

Parasti bērnudārza adaptācijas periods ilgst līdz diviem mēnešiem. Ja mazulis pēc šā laika tomēr uzstājīgi izsaka nevēlēšanos apmeklēt dārziņu, iespējams, ka bērnam nepatīk kāds konkrēts dienas režīma posms, kura nepieciešamība īpaši jāizskaidro. Pazīmes, kas liecina, ka bērns nav adaptējies, pārsvarā ir raudāšana, neēšana, neiesaistīšanās rotaļās, spītējoties visiem sev zināmiem līdzekļiem. Vecākiem nevajadzētu padoties un atteikties no dārziņa apmeklējuma, bet gan vēlreiz izrunāties ar mazuli un pastāstīt par jaunā dzīvesveida priekšrocībām.
Arī mazuļa sākotnēji biežo slimošanu vecākiem nevajadzētu uztvert saasināti, bet gan kā pašsaprotamu, jo bērna imunitāte vēl nav nostiprinājusies un, uzturoties citu vienaudžu kolektīvā, vīrusi mēdz pārceļot no viena mazuļa pie otra. Pēc katras slimošanas organisms norūdās, imunitāte stiprinās, turklāt, iespējams, aiztaupīsies biežāka slimošana pirmajos skolas gados, kā tas nereti novērojams ar bērniem, kuri līdz skolai pārsvarā dzīvojuši mājās.

 

Kas noteikts Pil izglītības programmā?
Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātās Pirmsskolas izglītības programmas paraugā minēts, ka Pill programmas galvenie uzdevumi ir veicināt:

  • bērna garīgo, fizisko un sociālo spēju attīstību, veidot priekšstatu un sapratni par galvenajiem dabas un sociālajiem procesiem, morālajām un estētiskajām vērtībām;
  • nodrošināt iniciatīvas, zinātkāres, patstāvības un radošās darbības attīstību;
  • attīstīt saskarsmes un sadarbības spējas; veicināt katra bērna harmoniskas personības veidošanos un attīstību.

    Zināšanu, prasmju, iemaņu veidošana un pilnveidošana notiek visa pedagoģiskā procesa laikā un sadarbībā ar vecākiem. Pedagoģiskā procesa pamats ir rotaļas un spēles.

    Autore: Vineta Vizule


0 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk