Kā izkļūt no pēcdzemdību depresijas

 24. novembris 2008 14:00 Raksts  skatījumi: 4598


Viena no desmit jaunajām māmiņām cieš no pēcdzemdību depresijas. Tas nozīmē, ka tu neesi viena un ka viena no desmit sievietēm, kurām ir lielāki vai mazāki bērni, sapratīs, kā tu jūties, jo būs pārdzīvojusi kaut ko ļoti līdzīgu.



Foto: Rūta Ķiploka, fotohromija@inbox.lv


Pēcdzemdību depresija ir slimība. Tā nav tava vaina, ka jūties tā, kā jūties. Tavs ārsts, vecmāte un citi medicīnas aprūpes darbinieki ir apmācīti, lai šādos gadījumos varētu palīdzēt. Atceries, viena no desmit medicīnas māsām, iespējams, piedzīvojusi to pašu, ko tagad tu. Viņi grib tev palīdzēt, tāpēc ļauj viņiem rīkoties!
Izrunājies par savām emocijām ar kādu, kam vari uzticēties. Tas var būt tavs partneris vai mamma, draudzene vai varbūt vecmāte. Pat šāda uzticības personas esamība jau var likt justies krietni labāk. Uzzinājuši par tavām izjūtām, viņi spēs sniegt atbalstu, kas tev pašreiz visvairāk vajadzīgs. Ja dodies pie ārsta, vari palūgt, lai tavs uzticamais cilvēks (vīrs, mamma, māsa vai kāds cits) dodas kopā ar tevi. Tāpat vari palūgt, lai ārsts vai vecmāte apmeklē tevi mājās.

Daudziem cilvēkiem ir grūti lūgt palīdzību, taču šajā situācijā tev tas tiešām ir jādara. Maz ticams, ka nomāktība atkāpsies pati no sevis, lai arī cik ļoti tu to vēlētos.

 

Svarīgākais, ko pēcdzemdību depresijas gadījumā vari darīt, ir ticēt, ka tu atlabsi, un meklēt palīdzību. Ja vēl neesi par savu nomāktību parunājusi ar ģimenes ārstu vai vecmāti, lūdzu, dari to pēc iespējas ātrāk. Daudziem cilvēkiem ir grūti lūgt palīdzību, taču šajā situācijā tev tas tiešām ir jādara. Maz ticams, ka nomāktība atkāpsies pati no sevis, lai arī cik ļoti tu to vēlētos. Tu taču neatstātu novārtā lauztu kāju, cerot, ka tā sadzīs bez profesionāļa iejaukšanās? Tieši tāpat ir ar emocijām — arī tām ir vajadzīgs dziedinātājs.
Tu taču esi tikai cilvēks un nevari būt pati pilnība. Katram no mums ir savs izturības mērs, daži var izturēt vairāk spiediena un stresa, citi — mazāk. Iespējams, tu pati par sevi brīnies — kā tu, kas agrāk varēja apvienot darbu, mājas uzkopšanu un sabiedrisko dzīvi, tagad vairs nespēj tikt galā tikai ar būšanu mājās. Bet tas ir pavisam vienkārši! Uzņemoties mātes lomu, tu tiec pakļauta jauniem, vēl neiepazītiem izaicinājumiem un stresam, un daļēji tieši šie jaunie uzdevumi arī ir tavas nomāktības cēlonis.

Izmantotā literatūra: Sandra L. Vītlija. Pēcdzemdību emocijas, R.: Valters un Rapa, 2008, www.valtersunrapa.lv
 



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Aktuālā rubrika: Esi man blakus

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk