Latvijas speciālisti neatbalsta zīdīšanu līdz astoņu gadu vecumam

 23. septembris 2009 19:00 Raksts  skatījumi: 17857

Pirms nedēļas mūsu portāla reģistrēto mammu un tētu sašutumu izraisīja kāds video, kurā māte ar krūti baro savu astoņus gadus veco meitu. Šādu rīcību neatbalsta arī aptaujātie Latvijas speciālisti.



Foto: mammamuntetiem.lv


Ilgstoša zīdīšana nav veselīga ne mātei, ne bērnam
Diāna Zande, psiholoģe un krūtsbarošanas speciāliste

„Dažādās kultūrās zīdīt bērnus pieņemts dažādu ilgumu. Ir vietas, kur zīda ilgi — pat līdz četru gadu vecumam, tā izsargājoties no jaunas grūtniecības, citur ilgstoša krūtsēdināšana palīdz mazulim izdzīvot apstākļos, kad ir bads. Mātes piena uzturvērtība pēc gada pamazām zaudē savu nozīmi, jo bērns arvien vairāk ēd biezo barību, tomēr zīdīšana pēc gada vecuma joprojām nodrošina emocionālo saiti un tuvību starp māti un bērnu.
Ap pusotra gada vecumu mazulis sāk psiholoģiski atdalīties no mātes un arvien vairāk interesējas par pasauli un tajā notiekošo, pupu atstājot kā mierinājumu grūtos brīžos. Pamazām viņš iemācās nomierināties bez krūts, un arī māte savu uzmanību var veltīt partnerim, kas ir ļoti svarīgi veselīgai ģimenei. Bērni, kuri tiek zīdīti ilgstoši, atradinās no krūts ap divu gadu vecumu vai vēl nedaudz vēlāk.

Situācija nav vērtējama kā pozitīva — tik ilgi zīdīt bērnus nav normāli nekādos apstākļos!


Tomēr, ja bērns krūti vēlas zīst ilgāk (vai māte nav gatava savu bērnu atlaist no sevis), psihologi kopā ar bērna vecākiem meklē atbildes uz jautājumiem: kāpēc māte nespēj savu mazuli atlaist no sevis? Kādas savas vajadzības māte apmierina, zīdot tik lielu bērnu? Kāpēc bērns tik ļoti pieķēries mātei? Kas notiek vecāku savstarpējās attiecībās? Ilgstoša zīdīšana nav psiholoģiski veselīga ne mātei, ne bērnam, tā var būt par pamatu nopietniem traucējumiem attīstībā.
Runājot par konkrēto situāciju, kad māte zīda piecus un astoņus gadus vecas meitas, komentēšu īsi: situācija nav vērtējama kā pozitīva — tik ilgi zīdīt bērnus nav normāli nekādos apstākļos! Uzskatu, ka ģimenei nepieciešama psihologa palīdzība.”



Palīdzēt bērnam attīstīties nozīmē ne tikai turēt, bet arī atlaist
Laila Kalniņa, psiholoģe

„Izskatās, ka māte ļoti cenšas dzīvot saskaņā ar kādām sevis pieņemtām vērtībām, vajadzībām, attiecinot tās arī uz bērnu. Pat skatoties tikai no bioloģiskā viedokļa, rodas virkne neatbildētu jautājumu — vai tiešām bērns, zīžot mātes pienu, saņem kaut ko vairāk un vērtīgāku, nekā tas būtu, ja ēstu tikai vecumam atbilstošu pārtiku?
Vairāk un nozīmīgāki šeit tiešām ir psiholoģiskas dabas jautājumi. Ko māte saņem vai apliecina sev, ja uztur astoņus gadus veca bērna zīdīšanu, kādas vajadzības saņem vai ir saņēmis bērns, ja viņam ir nepieciešamība pēc mātes krūts? Katrā ziņā tā jau ir tikai un vienīgi pieauguša cilvēka atbildība, arī gadījumā, ja šis bērns jautā pēc krūts zīšanas.

 

Ir labi un pieņemami, ja mamma mazgā savu viengadīgo, trīsgadīgo dēlu vai meitu, un labi, ja bērna piecu sešu gadu vecumā viņa neuzspiež savu klātbūtni vai pat dažādi veicina viņa patstāvību.


Barošanas ar krūti laiks katrai māmiņai var būt stipri individuāls, orientējoši tas svārstās ap gadu — kāda māmiņa baro ilgāk, kāda pārtrauc krūts barošanu līdz gadam. Zīžot krūti, mazulis saņem mierinājumu, veido īpašo saikni ar aprūpes personu, apmierina savas vajadzības pēc mīļuma, drošības, atbalsta un, protams, arī ēdiena. Tas attiecas uz pozitīvu un veselīgu bērna attīstību, tāpat kā tas, ka noteiktos vecuma posmos bērns pamazām atdalās no pieaugušā. Bērnam ir jāiemācās virkne praktisku iemaņu, tāpat arī — sevi nomierināt, reaģēt dažādās situācijās. Un šeit ir tiešām jāievēro zināms līdzsvars un bērna vajadzību apmierināšanas izpratne. Piemēram, ir labi un pieņemami, ja mamma mazgā savu viengadīgo, trīsgadīgo dēlu vai meitu, un labi, ja bērna piecu sešu gadu vecumā viņa neuzspiež savu klātbūtni vai pat dažādi veicina viņa patstāvību.
Līdzīgi ar krūts zīdīšanu, ko bērns saņem astoņos gados — kā vajadzības un kādas tiek apmierinātas? Varētu jau spriedelēt, ka te pastāv kāda ļoti īpaša saikne, ka tas ir tik nozīmīgi, tomēr tas ir arī apšaubāmi — vai tas ir vienīgais veids kā uzturēt īpašās attiecības un vai tas ir emocionāli veselīgi bērnam? Astoņu gadu vecumā bērnam arvien vairāk rodas savas intereses, draugi, arvien mazāk vajag vecāku ciešu uzraudzību, un es nešaubos, ka arī šim bērnam varētu būt aktīva sociālā dzīve, kurā tomēr ir ienestas šādas nianses, jo starp citām savām vienaudzēm viņa ir vienīgā (iespējams), kura zīž mātes krūti, un diemžēl tas tiek arī publiskots. Ir grūti paredzēt vai izprast to, kad un kas pārtrauks šo pārlieku ciešo simbiozi, un ir bažas, kā veidosies tālāk meitenes personības attīstība.”

Bērnam var būt nestabila nervu sistēma
Ilona Ābele, ģimenes ārste


„Bērns dabīgi atsakās no krūts laikposmā no viena līdz divu gadu vecumam, un tas ir pieņemami, bet, ja viņš vēlākā vecumā zīž krūti, tad paralēli neveselīgiem zobiņiem (bojāti, ar brūnu aplikumu) varētu novērot, ka bērnam ir ārkārtīgi nestabila nervu sistēma un viņš šajā pasaulē jūtas nedrošs (šo drošības sajūtu viņam nodrošina vai nenodrošina vecāki). Vēl būtu jāizvērtē pašas mātes psiholoģiskais stāvoklis. Bieži vien ar šādām māmiņām ir jāstrādā psihoterapeitam, jo ir jāveic nopietna un ilgstoša terapija.”

Var tikt traucēta bērna seksualitāte

Aija Baha-Velvele, geštalterapeite


„Esmu viena no tiem cilvēkiem, kas uzskata, ka īsti un līdz galam šajā pasaulē neviens nezina, kas un kā ir pareizi vai nepareizi, tāpēc šo vārdu kā tādu uztveru tikai kā burtu savirknējumu. Patiesībā viss, kas ir rakstīts tā sauktajās gudrajās grāmatās, taču arī ir kāda cilvēka izdomāts, un ir meklēti dažādi pamatojumi, lai autors savu domu spētu pierādīt, tādējādi pārliecinot lasītāju, ka viņa viedoklis ir pareizākais.
Katrā cilvēkā mājo tieši viņa attieksme pret lietām, viņa viedoklis par notikumiem, viņa paša kritēriji, pēc kuriem viņš dzīvo, komunicē ar apkārtējiem. Sabiedrībā bieži valda vispārpieņemtas normas dažādos dzīves jautājumos, arī mazuļa barošanā ar krūti. Esmu saskārusies ar dažādiem gadījumiem — gan ar tādiem, kad sievietes tiek iedzītas pat izmisumā, ja viņām kādu iemeslu dēļ neizdodas barot savu mazuli pašām, jo apkārtējie allaž pamanās pateikt: „Nabaga bērniņš, viņam gan tas nenāks par labu, ka viņš nesaņems mammas pienu!”, gan arī ar sabiedrības nosodījumu, kad mazulis tiek barots pārāk ilgi.
Esmu pārliecināta, ka ikviena barojoša māmiņa zina, cik mazulim ir vērtīgi savā puncītī saņemt tieši mammas pienu, tomēr tas, ko sievietes dažkārt mēdz piemirst, ir, ka tikai viņa un mazulis var noteikt, cik ilgi tiks izbaudīts šis kopējais barošanas rituāls. Tas neapšaubāmi ir ne tikai veselīgi, bet arī ļoti patīkami, tāpēc jau arī ir tik grūti no šīs nodarbes atteikties, un ne jau tikai mazulim, arī sievietei, jo ar brīdi, kad viņa pārtrauc barot savu bērniņu ar krūti, sieviete attālinās no sava bērna, un ne vienmēr jaunās māmiņas tam ir psiholoģiski gatavas. Viņām gribas šo tuvības un mīlestības mirkli paildzināt, tā teikt — pavilkt garumā, jo bērni taču tik ātri izaug!

 

Es nenosodu konkrētās māmiņas izvēli barot savus bērnus līdz piecu un pat astoņu gadu vecumam, tomēr mans personīgais viedoklis: tas ir par ilgu, jo arī bērns ir seksuāla būtne, kas jau agrīnā vecumā apzinās savu seksualitāti un mācās ar to sadzīvot.


Es nenosodu konkrētās māmiņas izvēli barot savus bērnus līdz piecu un pat astoņu gadu vecumam, tomēr mans personīgais viedoklis: tas ir par ilgu, jo arī bērns ir seksuāla būtne, kas jau agrīnā vecumā apzinās savu seksualitāti un mācās ar to sadzīvot. Sākumā mammas krūts tiek uztverta kā vajadzīga lieta, lai apmierinātu savu izsalkumu un saņemtu drošības sajūtu, spēju nomierināties, vēlāk mammas krūts jau ir ķermeņa daļa, kas parāda atšķirību starp vīrieti un sievieti, kas palīdz iepazīt fizisko ķermeni, kas palīdz izprast seksualitāti. Manuprāt, tas, ko šī mamma varētu darīt, ir dot savu pienu bērniem dzert no krūzītes, to atslaucot. Ir taču iespējams savu mīlestību pret bērnu izrādīt, ne tikai viņu barojot ar krūti, tādējādi paliekot divatā un veltot bērnam nedalītu uzmanību. Lai gan, no otras puses, mēs taču neviens nezinām, kā šis process ietekmēs šos bērnus, jo arī šajā sakarā ir tikai psihologu, psihoterapeitu vai psihiatru izteiktas versijas, kas balstītas uz iepriekš iegūtām zināšanām studiju laikā un darba pieredzē.
Jebkurā gadījumā es uzskatu, ka mums kā vecākiem katram ir tiesības izvēlēties, kā mēs audzināsim savus bērnus, ko viņiem dosim, cik daudz laika būsim kopā... Svarīgākais visā šajā ir neaizmirst, ka arī bērns ir unikāls cilvēks, ar savām tiesībām augt laimīgam, veselam un droši skatīties uz savu dzīves ceļu! Vecāki ir atbildīgi, lai viņu atvase pārāk ilgi nepaliktu atkarības saitītē, lai viņam jau laikus ļautu attālināties, vienlaikus radot tik nepieciešamo drošības sajūtu — jebkurā laikā tu, bērns, vari atgriezties, un mēs būsim sasniedzami!”


VIDEO, KĀ MĀTE BARO 8 GADUS VECU BĒRNU...

 

Visu par krūtsbarošanu lasi sadaļā Zīdanis>Krūtsbarošana


 



0 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk