Plūškoks dekoratīvs un veselīgs

 23. septembris 2009 12:00 Raksts  skatījumi: 37976

Kurš no augiem vēl tiek tik plaši izmantots, kā plūškoks? Tas ir dekoratīvs, kad zarus klāj baltie ziedu čemuri, kā arī tad, kad ķekari līkst no ogu smaguma. Gards ir šo ogu ievārījums un tās izmantojamas dabiskās krāsas ieguvei. Savukārt lapas, jaunos dzinumus, ziedus, ogas un koka mizu plaši lieto tautas medicīnā dažādu slimību ārstēšanai.



Foto: mammamuntetiem.lv


Latvijā ir sastopamas divas plūškoku ģints sugas. Sarkanajam plūškokam (Sambucus racemosa) ir tikai dekoratīva nozīme, turpretī melno plūškoku (Sambucus nigra) var audzēt gan kā ārstniecības augu, gan kā augļaugu. Daudzās Rietumeiropas zemēs melnā plūškoka augļi pārstrādei izsenis tiek vākti gan no savvaļā augošiem krūmiem, gan no intensīvi audzētiem stādījumiem. Farmācijā un pārtikas rūpniecībā izmanto ne tikai melnā plūškoka ogas, bet ari ziedus un lapas.
Melnais plūškoks parasti veido 3-4 m augstus krūmus. Savvaļā to mūža ilgums sasniedz pat 100 gadu, turpretī stādījumos tos parasti audzē tikai 15-20 gadus. Latvijā pietiekami ziemcietīgs tas ir Kurzemē un Zemgales vidienē, ari Vidzemes piejūras zonā. Iespējams, melno plūškoku Latvijā ieveduši muižu dārznieki no Vācijas, jo savvaļā pārgājuši augi sastopami tieši muižu tuvumā, piemēram, Pūrē, Abavas upes krastos. Tieši Vācijā melnais plūškoks ir sevišķi iecienīts. Dānijā gadā izmanto ap 8000 plūškoku augļu sulas. Latvijā lielākais stādījums ir Rucavā - z/s Meldri.


Ziedi. Plūškoka ziedkopas ir lielas ar sīkiem, dzeltenīgi baltiem ziediem. To smarža ir saldena, stipra, ne visai patīkama, sevišķi ziedu žāvēšanas laikā. Latvijā tas parasti zied jūnija beigās - jūlija sākumā, tāpēc ziedus nebojā salnas. Ziedi neizdala nektāru, tāpēc tos reti apmeklē kukaiņi. Ziedi uz dažāda vecuma un spēcīguma dzinumiem saplaukst dažādos laikos, arī ogu ienākšanās laiks uz tiem ir atšķirīgs.
Ziedi satur valeriānskābi, etiķskābi, ēteriskās eļļas, saponīnu, miecvielas, un to tējas lieto kā sviedrēšanas, atklepošanas, caurejas un diurētisku līdzekli. Arī mutes un kakla skalošanai.

Mājas apstākļos no svaigiem plūškoku ziediem var izgatavot garšīgu un vērtīgu sīrupu.

Augļi ir sīki kauleņi, apmēram 0,1 g smagi, ar pliekanu savdabīgu garšu. Negatavas ogas, kā arī viss augs ir vāji indīgs, jo satur glikozīdu sambunigrīnu. Gatavās ogās šī viela ir noārdījusies. Tā noārdās ari ziedu vai lapu žāvēšanas vai sulas karsēšanas procesā.
Augļi satur dažādas skābes, piemēram, ābolskābi un vīnskābi, dažādas aminoskābes un vitamīnus, minerālvielas. Ogās esošās ēteriskās eļļas veicina dziedzeru sekrēciju, sviedru un urīna izdalīšanos, veicina organisma attīrīšanos. Pārtikas rūpniecībai sevišķi nozīmīga ir intensīvā krāsviela antociāns sambucianlns.
Latvijā augļi ienākas no augusta vidus līdz septembra vidum vai beigām.

 

Kur vislabāk stādīt plūškoku
Vislabāk izvēlēties trūdvielām bagātas, irdenas, vidēji smagas smilšmāla augsnes ar pH no 5,5 līdz neitrālai vai viegli sārmainai.
Plūškoks ir ļoti mitrumprasīgs, jo tam ir sekla sakņu sistēma. Tas dabā labi aug upju un dīķu krastos, bet necieš vietas, kas ilgstoši applūst. Labi aug ari akmeņainās, tomēr ar slāpekli bagātās augsnēs, kas satur kaļķi, palienēs. Optimālu mitruma režīmu var nodrošināt ar laistīšanu vai bagātīgu apdobju mulču.
Vēlās ziedēšanas dēļ plūškoki nebaidās no salnām. No vēja pārāk aizsargātās vietās vārgāki augi var stipri ciest no laputīm.

No plūškoku sulas iegūst ari krāsvielas pulveri, ko izmanto skābu un vāji skābu produktu krāsošanai.

Pavairošana
Plūškokus var viegli pavairot gan ar koksnainajiem, gan lapainajiem spraudeņiem. Koksnainos spraudeņus no taisniem, nezarotiem dzinumiem griež rudeni pēc lapu nokrišanas. Tos griež divu internodiju garumā. Apakšējo griezumu zem pumpura veic taisni, lai griezuma brūce būtu mazāka, augšējo griezumu veic 4-5 cm virs otra pumpura. Spraudeņi ir gari - ap 20 cm. Sprauž irdenā, ar trūdvielām bagātā augsnē, taisni, nevis slīpi, kā esam pieraduši krūmogulājiem. Spraudeņi parasti veido tikai nedaudz resnas nesazarotas saknes, tāpēc pastāvīgā vietā labāk stādīt 2-3 gadus vecus stādus.
Lapainos spraudeņus griež no jūnija līdz augustam. Lapas saīsina par trešdaļu. Apsakņo miglas iekārtās vai lecektis, regulāri rasinot.

Stādīšana
Plūškokus parasti stāda 5-6 x 3-5 m attālumā. Stādīt mūsu apstākļos labāk pavasarī, lai stādi būtu labāk nobrieduši. Nekādā gadījumā nedrīkst iekaltēt saknes, pat uz īsu laiku nedrīkst tās atstāt saulē un vējā neapsegtas. Stāda tikai tik dziļi, lai būtu apsegtas saknes. Pēc augsnes pieblietēšanas un aplaistīšanas ieteicams apdobes nomulčēt. Tas plūškokiem ļoti patīk.

 

Lai plūškoks labi ražotu
Plūškoki veido ziedkopas un bagātīgi ražo uz spēcīgiem jauniem dzinumiem, kuru veidošanos nodrošina augsts trūdvielu saturs augsnē, vienmērīgs un augsts nodrošinājums ar slāpekli un ūdeni. Slāpekļa mēslojumus plūškokiem dod pēc ziedēšanas. Jāatceras, ka pārāk lielas slāpekļa devas, tāpat kā citiem augļaugiem, ne tikai pazemina ziemcietību, bet ari aizkavē ražošanas sākumu, izraisa ziedu nobiri.
Izvēloties mēslojumu, jāņem vērā, ka plūškokiem sevišķi vajadzīgs magnijs. Par magnija trūkumu liecina lapu sārtošanās jau ražas laikā, sevišķi uz jaunajiem dzinumiem.
Ja augiem nevar nodrošināt regulāru optimālu ūdens piegādi, apdobēs augsni uztur brīvu no nezālēm, vislabāk regulāri atjaunojot mulču, kas nodrošina gan augstu trūdvielu saturu, gan palīdz saglabāt mitrumu. Slāpekļa saturu augsnē var palielināt ne tikai ar minerālmēsliem, bet ari audzējot starp kokiem balto āboliņu. Ar nopļauto zāli var mulčēt apdobes.

Farmācijā un pārtikas rūpniecībā izmanto ne tikai melnā plūškoka ogas, bet ari ziedus un lapas.

Krūmu un koku veidošana
Ja plūškoku audzēs krūma formā, pēc iestādīšanas katru dzinumu saīsina, atstājot 2-3 pumpurus. Turpmāk krūmu veido līdzīgi upenēm vai jāņogām. Pieaugušā krūmā ir ap 15 dažāda vecuma pamatzaru. Ziedkopas veidojas kārtējā gada īsvasu galos, tāpēc, krūmu regulāri retinot, jāpanāk spēcīgi ikgadēji pieaugumi. Stādīšanas gada rudeni zarus retina, atstājot 5-7 spēcīgākos, stāvus augošos. Ja stādi labi aug, šādiem 1,5-2 m gariem zariem jāveidojas ari turpmāk. Uz tiem nākamajā gadā veidosies īsvasas ar ziedkopām. Ķekari ar ogām tos nolieks, tie būs jāizgriež, lai veidotos jauni stāvzari. Zarus retina tūlīt pēc ražas novākšanas vai ziemā.
Plūškokus var audzēt ari uz apmēram 1 m augstiem stumbriem. Zem šādiem kokiem vieglāk apkopt apdobes, un ari ogas ir tīrākas. Lai izveidotu kokveidīgu stādu, no augošajiem dzinumiem atstāj tikai vienu, kuru piesien pie mietiņa. Nākamajā gadā dzinumu pavasarī saīsina apmēram 1 m augstumā, tāpat kā ābelēm, lai veicinātu zarošanos.
Rudenī izveidojušies dzinumi atkal jāīsina un jāizretina, atstājot vainaga veidošanai 4-6 zarus. Vecākiem kokiem izgriež noražojošos, vēji augošos, divgadīgos un nokaltušos zarus.

 

Slimības un kaitēkļi
Sausās vasarās novēroti stipri laputu bojājumi, var būt ari tīklērču bojājumi. Plūškoku ogas ēd ari putni.
Dažreiz novērota vāja ogu aizmešanās. Iemesls var būt slikta apputeksnēšanās, zema temperatūra un nokrišņi ziedēšanas laikā, noēnojums un pārāk spēcīga dzinumu augšana. Dažreiz ogu čemura ass vai sānasis vēl pirms gatavības nokrāsojas tumši violetas un iekalst. Ogas kļūst realizācijai nederīgas. Tie ir fizioloģiska rakstura bojājumi - dzinumu paralīze. Uz bojāto ķekaru ogām vēlāk parādās puve. Plūškokiem ir ari vairākas vīrusslimības, kuras pārnēsā plūškoku laputis.

Ražas vākšana
Pirmo ražu var iegūt jau otrajā augšanas gadā, trešajā tā jau ir vērā ņemama. Ogas jāvāc pilngatavībā, kad tās kļuvušas zili melnas. Negatavās ogas vēl satur indīgo sambunigrīnu, bet pārgatavās strauji samazinās skābes saturs, kas pazemina ogu pārstrādes kvalitāti. Tā kā sambunigrins karsējot noārdās, sulas kvalitāte netiks ietekmēta, ja sulas ieguvei paredzētajām ogām būs neliels negatavu ogu piemaisījums. Augļkopu kāti piedod pārstrādes produktiem nevēlamu nepatīkamu garšu, tāpēc ogas jānovāc ar pēc iespējas īsiem kātiem. Ar vienu roku viegli saņem augļkopu - čemuru  un nogriež ar šķērēm, turot tās otrā rokā.

Skābā vidē plūškoku sulai ir sevišķi pievilcīga krāsa, tā ari padara maigāku skābas sulas garšu, arī sarkano jāņogu.

Plūškoku pārstrādes iespējas
Ziedus vāc ziedēšanas sākumā sausā laikā. Novāc čemurus, un ziedus atdala, noplūcot vai nogriežot no lielākajiem kātiem. Tos žāvē 30 grādu temperatūrā tik ilgi, līdz ziedi, viegli pakratot, atdalās no kātiņiem. Pēc tam tos izsijā caur sietu, kas ļauj atdalīt kātiņus. Kaltētus ziedus lieto ārstniecisko tēju gatavošanai, tās sevišķi noderīgas saaukstēšanās slimību ārstēšanai.
Mājas apstākļos no svaigiem plūškoku ziediem var izgatavot garšīgu un vērtīgu sīrupu: no lielākajiem kātiņiem atbrīvotos ziedus liek kārtām ar sagrieztiem citroniem (bez sēklām) vai saldētu cidoniju šķēlītēm (citu jau jūnija beigās nav). Uzvāra sīrupu, ūdeni un cukuru attiecībās 1:1. Ar verdošo sīrupu pārlej kārtojumu un, ar drānu pārsegtu, tur nedēļu. Nav ieteicams izmantot stikla vai plastmasas traukus. Neilgu laiku šādu sīrupu var glabāt ledusskapī un izmantot atspirdzinošu dzērienu pagatavošanai. Sīrupu var arī glabāt sasaldētu un ziemā pievienot tējai saaukstēšanās gadījumos. Ir ari citas, nedaudz atšķirīgas sīrupa gatavošanas receptes.
Vācijā plūškoku ziedu čemurus iemērc šķidrā pankūku mīklā un apvāra eļļā. Pirms ēšanas pārkaisa ar cukuru un kanēli.
Augļus lieto sulu, sīrupu, želeju, ievārījumu un citu produktu gatavošanai.
Mājas apstākļos augļus mazā daudzumā ūdens uzkarsē, caur marli notecina un šo šķidrumu, vēlreiz uzkarsētu, pilda burkās, īpatnējās garšas dēļ sulu labāk lietot kopā ar citām skābām vai nepievilcīgas krāsas sulām, piemēram, balto jāņogu, bumbieru, ābolu, krūmcidoniju. Skābā vidē plūškoku sulai ir sevišķi pievilcīga krāsa, tā ari padara maigāku skābas sulas garšu, arī sarkano jāņogu. Ar to var labi nokrāsot arī nepievilcīgas krāsas biezeņus, vīnu.
Lai iegūtu želeju, 1 I sulas pievieno 70 g cukura un turpina gatavot līdzīgi kā citas želejas.
Vācijā no augļiem vāra ari ķīseli, pievienojot citronu, ari sagrieztus ābolus.
Var pagatavot ari interesantu plūškoka augļu un piena dzērienu: kanēļa gabaliņu, krustnagliņas un 1 ēdamkaroti citrona sīrupa kopā ar 3 ēdamkarotēm cukura uzvāra nelielā ūdens daudzumā, pievieno glāzi plūškoka sulas un glāzi piena.
No plūškoku sulas iegūst ari krāsvielas pulveri, ko izmanto skābu un vāji skābu produktu krāsošanai.

 

Autore: Māra Skrīvele, žurnāls Dārzu Pasaule 2007.g. Nr. 10.

www.darzapasaule.lv



0 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

#MīlaRestart. Iemīlies no jauna!

Jaunākie rakstiLasīt vairāk