Kā sagatavot dārzu ziemai?

 23. septembris 2009 10:00 Raksts  skatījumi: 13777

Par dārzu jādomā un jārūpējas ne tikai tad, kad tas ir augļu pilns, bet arī tad, kad raža jau novākta. Rudens darbi dārzā ir pat krietni svarīgāki nekā vasarā darāmais, jo šoruden paveiktais būs garants kvalitatīvai un brangai ražai nākamajā gadā.



Foto: mammamuntetiem.lv


Kritušās lapas - kompostā
Lai mazinātu dārzā lapu slimības, kritušās lapas jāsavāc un jāliek kompostā, iegūstot ar trūdvielām bagātu substrātu. Ja lapu daudz un tās nav iespējams savākt, nokritušās lapas vajadzētu apsmidzināt ar 5% karbamīda (urinvielas) šķīdumu. Tas veicinās ātrāku lapu satrūdēšanu. Jo ātrāk no dārza izvāc nokritušās lapas, jo mazāka slimibu izplatības iespējamība. No kokiem jānoņem arī puvušie un mumificētie augļi, kurus jāaizved no dārza. Ja tas netiks darīts, nākamgad to būs vairāk, īpaši tas attiecas uz plūmēm un ķiršiem.

 

Minerālmēslojums un tā iestrādāšana augsnē
Ja dārzā ir lieli koki, jo sevišķi uz sēklaudžu potcelmiem, tad apdobes ap tiem var uzrakt. Citiem, mazākiem kokiem ar attiecīgu potcelmu to darīt ieteicams tikai tad, ja to veic regulāri katru gadu. Uzrokot apdobi, tiks apraktas arī kritušās lapas un bojātie augļi, tādējādi arī nezāļu būs mazāk un pie reizes augsnē var iestrādāt organisko mēslojumu vai minerālmēslus. Rudenī augļu kokus mēslojot ar minerālmēsliem, dod kālija hlorīdu un superfosfātu - attiecīgi 20g/m2 un 60 g/m2. Šie mēslošanas līdzekļi, īpaši fosfors, augsnē lēni šķīst, tātad ne tik ātri nonāk līdz auga saknēm. Kālija hlorīds augsnē jāiestrādā rudenī, lai no augsnes virskārtas izskalotos mēslojumā esošais hlors, kas augiem ir kaitīgs, īpaši pret to jutīgas ir avenes. Pavasarī, kad dārzā darbu ir atliku likām, atliktu tik augiem iedot slāpekļa mēslojumu.

Atjaunotie koki, tā kā tiem ir spēcīgāka sakņu sistēma, dažkārt aug ātrāk un drīz vien ražā un augumā panāk izdzīvojušos.

Organiskais mēslojums
Organisko mēslojumu var ne tikai iestrādāt augsnē, to var izmantot arī par mulču, līdzīgi kā skaidas, šķeldu, kūdru, kompostu u.c. Kailsalā mulčas kārta var pasargāt jutīgāko augu saknes no sala. Sava veida mulča ir arī ap kociņu uzraktā augsne. Ja irdenu un sausu mulču konusa veidā uzber pie stumbra jauniem un tikko stādītiem kociņiem, tos iespējams pasargāt no sala bojājumiem. Un, ja bargajā ziemā virs mulčas esošais augs būs aizgājis bojā, kociņu varēs atjaunot no dzīvās uzpotētās šķirnes daļas. Atjaunotie koki, tā kā tiem ir spēcīgāka sakņu sistēma, dažkārt aug ātrāk un drīz vien ražā un augumā panāk izdzīvojušos.

 

Dārza smidzināšana
Rudenī, kad nobirušas lapas, augļu kokus un krūmus var apsmidzināt ar vara (Cu) preparātu šķīdumiem - Bordo šķidrumu, Čempionu u.c. - vislielākajā pieļaujamajā koncentrācijā. Tas palīdzēs cīnīties ne vien ar kraupi, lapu koku vēzi, bet arī ar tādu šogad aktuālu slimību kā bakteriālās iedegas. Rudens (arī agrs pavasaris), kad kokiem nav lapu, ir īstais brīdis arī koku profilaktiskai apstrādei ar vara preparātiem.
Iestājoties aukstumam un salam, jāpārbauda un jānoņem no kokiem kukaiņu ķeramās jostas un jāsadedzina tās ar visiem kukaiņiem.

 

Sīkputni - palīgi dārzā
Putnu būri jāiztīra no veco ligzdu paliekām, jo sevišķi mazo putnu. Zīlītes pavasarī putnu būrus sāk apdzīvot salīdzinoši agri. Ir īstais brīdis pārlūkot putnu barotavas un novietot tās dārzā. Iestājoties salam un sniegam, putni jāsāk piebarot. Atcerieties, ka galvenais nav tas, ka barojat putnus, bet gan tas, ka, gaidot savu kārtu barotavā, sīkputni atradīs un iznīcinās ļoti daudz kaitēkļu, kas ziemo uz augļu koku zariem, mi¬zas spraugās un pazarēs. Turklāt putni ziemā ienesīs krāšņu dzīvīgumu dārzā.

 Ir īstais brīdis pārlūkot putnu barotavas un novietot tās dārzā.

Ēsma grauzējiem
Rudeni jāsakārto arī dārzs un tā apkārtne, it sevišķi, ja darbu steigā palicis kāds stūrītis ar nepļautu zāli un nezālēm. Rudenī grauzēji nāk uz mājām un dārziem, meklējot piemērotas vietas ziemošanai. Tiem patiks kritušie augļi, nezāļu sēklas un vietas, kur paslēpties. Pie reizes grauzēji pagaršos ari augļu koku mizu un saknes. Lai pavasari postījumu nebūtu pārlieku daudz, rudenī dārzā jāizliek saindētas ēsmas. Tās izvietojamas drenu caurulēs vai citās grūti pieejamās vietās, lai tām nevarētu piekļūt citi dzīvnieki. Izliktās lamatas regulāri jāpārbauda un ēsma jāatjauno.

 

Autors: Dr. agr. Edgars Rubauskis, LV augļkopības institūts, žurnāls Dārzu Paaule, 2007.g. Nr.10.

www.darzapasaule.lv/


 


 



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk