Latvijā iedzīvotāji sākuši ēst lētāk un sliktāk

 21. septembris 2009 11:55 Raksts  skatījumi: 6242

Jaunākais kompānijas Unilever pētījums apliecina, ka pēdējo sešu mēnešu laikā gandrīz trešdaļa (30%) iedzīvotāju (Igaunijā, Lietuvā – 22%) ir mainījuši ēšanas paradumus, uzturā lietojot lētāku un zemākas kvalitātes pārtiku. Turklāt 35% respondentu (Lietuvā – 24%, Igaunijā – 26%) norāda, ka ēd mazāk. Pētījums arī parāda, ka 31% respondentu (Lietuvā – 37%, Igaunijā – 28%) uzskata, ka neēd pietiekami daudz veselīgas pārtikas, tādējādi neuzņemot visus nepieciešamos vitamīnus, minerālvielas un citas uzturvielas.



Foto: mammamuntetiem.lv


Pētījumā  arī parādās korelācija starp ēšanas paradumu maiņu un ienākumiem – jo lielāki ir ienākumi, jo mazāk cilvēku ir mainījuši ēšanas paradumus. Tikai 6% cilvēku ar ieņēmumiem virs 400 latiem mēnesī pēdējo sešu mēnešu laikā ēd mazāk un zemākas kvalitātes/lētāku pārtiku, savukārt šādi savus ēšanas paradumus mainījis katrs ceturtais (25%) respondents ar ienākumiem līdz 250 latiem. Salīdzinot dzimuma atšķirības, tad 39% sievietes ēd mazāk, vīriešu – 26%. 

Visās Baltijas valstīs vairāk kā puse respondentu par prioritātēm ēdiena izvēlē visbiežāk min labu garšu (Latvijā – 66%, Igaunijā – 87%, Lietuvā – 67%) un pievilcīgu cenu (Latvijā – 63%; Igaunijā – 81%, Lietuvā – 60%). Augstu kvalitāti kā vienu no prioritātēm minējuši tikai 31% respondentu (Igaunijā – 51%, Lietuvā – 30%), savukārt veselīgu uzturu – 43% (53%; 31%), savukārt 13% (22%; 40%) ietekmē ģimenes locekļu un draugu viedoklis. 

Kā uzskata Latvijas Diētas ārstu asociācijas vadītājs Andis Brēmanis: “Pētījuma rezultāti skaidri parāda, ka, mainoties ekonomiskajai situācijai Latvijā, ir mainījušies arī cilvēku ēšanas paradumi. Ir manāma pieaugoša tendence, ka cilvēki sākuši arvien biežāk izvēlēties lētāku un līdz ar to, iespējams, zemākas kvalitātes pārtiku. Svarīgi atcerēties, ka neatkarīgi no tā, vai tiek izvēlēta dārgāka vai lētāka pārtika, galvenais, lai tā satur organisma funkcionēšanai nepieciešamos vitamīnus un uzturvielas, piemēram, neaizstājamās taukskābes Omega 3 un Omega 6. Minētās taukskābes organismam ir ļoti nepieciešamas, bet organisms pats nespēj tās saražot, tāpēc tās ir jāuzņem ar uzturu. Bagātīgi neaizvietojamo taukskābju avoti ir zivis, jo īpaši jūras un okeāna treknās zivis, zivju eļļa, augu eļļas, piemēram, olīvu, rapšu, kā arī produkti, kas pagatavoti no augu eļļām, piemēram, margarīns.”

Kā rāda pētījums, katru dienu treknās zivis (piemēram, lasi, tunci, siļķi) neēd neviens no aptaujātajiem respondentiem, savukārt trešdaļa (34%) iedzīvotāju vispār nelieto pārtikā treknās zivis – 25% vīrieši un 38% sieviešu. Pozitīvi ir tas, ka 56% iedzīvotāji vismaz reizi nedēļā pārtikā lieto zivis. Pētījums arī atklāj, ka, jo lielāki ir cilvēku ieņēmumi, jo biežāk viņi pārtikā lieto zivis. 

“Domājot par savu dzīvesveidu un uztura kvalitāti sev un savai ģimenei, jāatceras tajā iekļaut produktus, kas satur labos taukus un jo īpaši neaizvietojamās taukskābes. Piemēram, zivis uzturā būtu jālieto vienu vai vairākas reizes nedēļā. Ja kādu apstākļu dēļ tas nav iespējams, tad būtu jāēd citi produkti, piemēram, labas kvalitātes margarīns, ar kuriem iespējams uzņemt neaizvietojamās taukskābes, kas ir vajadzīgas visai ģimenei, jo īpaši bērniem, jo tās piedalās šūnu membrānu veidošanā un ir nozīmīgas augšanas un attīstības procesā,” piebilst A.Brēmanis. 

Katru dienu gaļu un gaļas produktus ēd 21% no visiem aptaujātajiem respondentiem – 26% vīrieši un 18% sievietes, savukārt gaļas produktus vispār pārtikā neuzņem 5%. Pārējie 74% respondenti gaļu uzturā lieto vismaz reizi nedēļā. Savukārt mājputnu gaļu katru dienu uzņem 3% respondentu, vismaz reizi nedēļā – 89%, savukārt vispār nelieto 9%. 

Miltu izstrādājumus katru dienu patērē 48%, vismaz reizi nedēļā –  49%, savukārt vispār nelieto 3%. Pienu un piena produktus katru dienu lieto 48% respondentu, vismaz reizi nedēļā – puse respondentu, savukārt vispār neuzņem 2%. Dārzeņus un augļus katru dienu patērē attiecīgi 58% (63% sieviešu un 49% vīriešu) un 40% (44% sieviešu, 31% vīriešu) respondentu, vismaz reizi nedēļā – attiecīgi 41% un 58%, savukārt tikai 1% iedzīvotāju dārzeņus neēd, bet augļus neuzņem uzturā 2%. Saldumus katru dienu ēd 20% iedzīvotāju, vismaz reizi nedēļā 71%, savukārt vispār neēd 8% respondentu. 

Uz jautājumu “Vai jūs pērkat produktus, kuriem pievienoti vitamīni, minerālvielas un citas uzturvielas?” gandrīz puse (42%) respondentu atbildējuši, ka pērk dažreiz, un tikai 7% atbildējuši, ka vienmēr dod priekšroku šādiem produktiem. 25% iedzīvotāju ar nodomu neiegādājas šādus produktus, bet 13% iegādājas tikai tādā gadījumā, ja tie ir akcijas produkti. 

Pētījums atklāj, ka par spīti ekonomiskajai situācijai Igaunijā un Lietuvā  gandrīz puse (attiecīgi 47% un 49%) iedzīvotāju nav mainījuši  ēšanas paradumus, patērējot tādas pašas kvalitātes pārtiku tikpat lielā daudzumā kā pirms sešiem mēnešiem. Latvijā tie ir 38% iedzīvotāju. Skatoties pēc teritoriālā iedalījuma, pētījums rāda, ka laukos (20%) salīdzinājumā ar Rīgu (11%) vairāk ir to cilvēku, kuri ēd mazāk un lētāku/zemākas kvalitātes pārtiku. 

Iepriecinošs ir fakts, ka joprojām liels skaits respondentu (Latvijā –  38%, Igaunijā 32%, Lietuvā – 44%) atbildējuši, ka viņu ēšanas paradumi nav mainījušies un viņi ēd tādas pašas kvalitātes pārtiku tikpat lielā daudzumā  – 46% vīrieši, 34% sievietes (Latvijā), bet pētījums apliecina, ka samazinoties ienākumiem samazinās arī patērētās pārtikas kvalitāte. 

Ēd mazāk, bet dārgāku un kvalitatīvāku pārtiku tikai 4% no visiem aptaujātajiem respondentiem. Tikai 2% ēd tādā pašā apjomā dārgāku pārtiku. Interesanti, ka 17% no visiem respondentiem ir sākuši ēst mazāk, bet tās pašas kvalitātes pārtiku. Īpaši šī tendence iezīmējas sieviešu auditorijā (20%) salīdzinājumā ar vīriešiem (12%).

Unilever pētījums veikts sadarbībā ar OMG Latvia un Snapshot. Aptaujā, kas notika 2009.gada septembrī, piedalījās 872 respondenti.

Kompānijas Unilever pētījuma respondentu skaits:
Latvija - 872
Lietuva  - 1001
Igaunija  - 367



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk