Mans tētis nekad nerājās... 4

 16. septembris 2009 18:00 Pieredze  skatījumi: 8135

Mans tētis ir tas vīrietis, kuram es vienmēr un visur uzticējos, kurš ir Tētis ar lielo burtu! Nu jau divus gadus tētis raugās uz mani no mākoņu maliņas, un ikreiz, kad tumsā braucam mājās no ciemošanās, mans mazais dēls debesīs meklē opīša zvaigznīti, kura seko kopš opīša bērēm līdz pašām mājām!



Foto iesūtījusi Sanita Zute, mammam.lv reģistrētā mamma. Attēlā redzamais tētis nav šīs stāsta varonis.


Tētis bija ļoti labs cilvēks, par kuru visi vienmēr runāja tikai labu. Vēl tētis prata visus darbus — būdams pēc profesijas celtnieks, viņš mūrēja mājas, pirtis, krāšņus, lika flīzes prata galdniecības darbus — vārdu sakot — viņš darīja visu un viņam padevās! Tētis arī brīnišķīgi gatavoja un kūpināja gaļu, zivis. Dzīvojām laukos un tētis iemācījās arī garšīgi pagatavot mājas sieru — arī to viņš kūpināja, bet pēc tēta receptes gatavoto miežu alu tagad gatavot turpina mani brāļi. Kad braucu ekskursijās, līdzi ņēmu tēta gatavoto kvasu.

 

 

...domāju, ka nereti tētim bija ļoti grūti atbildēt uz maniem jautājumiem, taču viņš ļoti centās.

 

Kad piedzima mazais brālītis, mamma bija slimnīcā un tētis man pina uz skolu bizītes. Kad biju pusaudze, ar tēti varēju izrunāt visu — par puišiem, par draudzenēm, par nedienām skolā — un, domāju, ka nereti tētim bija ļoti grūti atbildēt uz maniem jautājumiem, taču viņš ļoti centās. Tētis nekad nerājās un nenopēla — tikai reizēm labsirdīgi pavilka uz zoba!

Man ļoti žēl, ka manam bērnam tik maz izdevās būt kopā ar manu tēti. Un, ka viņa tētis nav ne tik izdarīgs, ne saprotošs kā mans tētis — viņa tētis visbiežāk tā vietā, lai parunātu ar dēlu, nīgri norūc, ka ar mazu bērnu viņam nav ko runāt...


Lasīt citus akcijā Mans tētis ir vislabākais iesūtītos stāstus!



4 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk