Kāpēc mēs izvēlamies savu mazuli nēsāt slingā?

 16. septembris 2009 16:00 Reklāmas projekts  skatījumi: 20077

Jau daudzus gadsimtus sievietes visā pasaulē savus mazuļus kopš dzimšanas nēsā piesietus pie sevis - piekļautus ķermenim, piekļautus māmiņas sirdij, tādejādi pakļaujoties dabā iekārtotajam mātes un bērna saskarsmes likumam. Tas ļauj mazulim augt veselīgi un attīstīties drošībā, vienā ritmā ar vecākiem veidot kontaktu ar apkārtējo pasauli.



Foto no www.manislingi.lv arhīva.


Evita Žvagiņa-Jākobsone – ManiSlingi.lv īpašniece (audzina 6,5 un 2,5 gadus lielus puišeļus):
"Skaistās, laimīgās un ar savu ikdienu apmierinātās māmiņas, kuras nes savu mazuli piekļautu pie sirds, iesietu slingā, uz ielām mēs varam manīt arvien vairāk un vairāk. Apkārtējie arvien mazāk uz šo noslēpumaino būtni norāda ar pirkstu, arvien mazāk sarauc pieri un arvien mazāk steidz izteikt pamācošas piezīmes. Atceros kā es jutos pirmās reizes, kad pastaigās devos, savu mazuli iesienot slingā. Nezinu, vai kā gulbis starp pīlēm vai pīle starp gulbjiem, bet noteikti savādāka! Pasaulē, kur vairums māmiņu stumj savus mazuļus ratiņos, pēkšņi parādīties uz ielas ar mazuli slingā ir diezgan ekstrēms pasākums, sevišķi, ja tā ir mazpilsēta. Tagad atceroties šo laiku, brīnos, cik mana pārliecība par šo kopā būšanas nepieciešamību bija stipra. Un arī tagad, daudz vēlāk, sastopoties ar māmiņām, brīnos par to, cik spēcīgs ir mātes instinkts, kas ļauj stāvēt pāri apkārtējo neizpratnei un pat dažu speciālistu negatīvajam viedoklim (kuri vēl joprojām jauc slingu ar ķengursomu) un klausīt savai sirdij, turpinot nēsāt savu mazuli pie sevis.
Par to, cik labi un vērtīgi ir savu mazuli nēsāt uz savām rokām vienmēr, kad viņš to vēlas, es uzzināju jau sen, kad mans pirmais mazulis ieradās šajā pasaulē mazliet par agru. Neviens vecāku vai speciālistu iebildums nespēja man likt šaubīties, jo zināju, ka mana steidzīgā mazuļa veiksmīgai attīstībai atrašanās pie mana ķermeņa ir vitāli nepieciešama. Toreiz par slingiem varēju izlasīt tikai ārzemju interneta lapaspusēs, pie mums nekā tāda vēl nebija. Tāpēc lai atvieglotu savas ikdienas gaitas, kad mans mazulis nepārtraukti gribēja atrasties pie manis, es meistaroju savus pārnēsājamos lakatus pati, kas, protams, nenodrošināja ne pietiekamu atbalstu, ne arī ļāva manām rokām būt pilnīgi brīvām.
Kad pasaulē ienāca mans otrais mazulis, zināju, ka nēsāšu, tomēr par slingu-šalli domāju ilgi, jo nebiju pārliecināta, ka par šo svītraino auduma gabalu jāmaksā gandrīz 100 Ls (starp citu, šis bija iemesls, kāpēc tagad ManiSlingi.lv veikalā var nopirkt arī lētākus slingus) Pirmajā reizē no veikala izgāju bez šalles un tikai pēc kāda laika biju pārliecināta par šī pirkuma nepieciešamību. Kad pirmo reizi iesēju mazuli slingā, mani pārņēma neaprakstāmas sajūtas – it kā mēs atkal varam būt viens vesels! Es tagad varēju sakārtot mazuļa drēbītes, pagatavot vakariņas, pastaigās ejot, sarunāties ar viņu un būt vienkārši laimīga par šo neaizmirstamo kopā būšanu ar savu mazuli."

Aija Apsīte – bērnu pārnēsājamā lakata siešanas konsultante (trīs bērnu māmiņa):
"Tas, ka nēsāšu savu bērniņu pie sevis lakatā man bija skaidrs jau tad, kad viņš vēl nebija dzimis. Neviens man nepateica, ka tā ir jādara. Es vienkārši sajutu – viņš būs pie manis, drošībā, siltumā un manā mīlestībā tīts. Dabā ir noteikta, mūžsena kārtība. Dabas likumu aprakstu reti kur var atrast. Toties tas ir neizdzēšami ierakstīts mūsu – vecāku intuīcijā un sajūtās, kad bērniņš ir nācis pasaulē. Un man tas laikam bija ierakstīts „boldā”. Kad Ernests piedzima,  man jau bija lakats, un pateicoties tam, mēs turpinājām būt nešķirami tik ilgi, un tik bieži, cik viņam tas bija nepieciešams. Ernestu lakatā nēsāju ne tikai tad, ja bija kaut kur jādodas. Viņš pie manis klāt bija arī tad, kad vakaros bija nemiers, kad iesāpējās puncītis, kad šķīlās pirmie zobiņi, kad vienkārši gribējās mierinājumu un drošības sajūtu. Es to neliedzu. Ernests ir mierīgs, harmonisks, gan fiziski, gan emocionāli labi attīstīts. Tagad – trīs gadu vecumā viņš ir ļoti patstāvīgs, drošs un vajadzība pēc atrašanās vecāku klēpī ir ļoti reta. Ar bērniņa nēsāšanu pie sevis es esmu tikai ieguvusi. Šo nēsāšanas laiku es atceros kā neierobežotu brīvību – es varēju turpināt darīt visu, kas man sagādā prieku – lakatā iekšā- rokas brīvas – un uz priekšu! Šajā laikā es ieguvu neaprakstāmu sajūtu kontaktu ar savu bērnu. Es sajutu viņa vēlmes un garastāvokli ne tikai tad, kad viņš bija man klāt – šī saikne nav zudusi arī tad , kad viņš nav ar mani kopā. Es savu bērnu sajūtu un saprotu! Man ir paveicies, ka neesmu sajutusi apkārtējās sabiedrības, vecāku, vai ārstu greizos skatienus un nosodošos komentārus. Mana pārliecība ir bijusi stiprāka par  visiem, un tā tam arī būtu jābūt, jo kurš gan labāk  pazīst manu bērnu, ja ne es pati!"

Jūlija Kostecka (audzina gadu jaunu meitiņu):
"Par tādu lietu kā slings es uzzināju pavisam nejauši - kādā interneta portālā vienā no ierastajām topošu māmiņu pļāpām. Izpētīju pieejamo informāciju, apskatīju piedāvājumu vietējos veikalos, tomēr īsti nevarēju izlemt, vai iekļaut slingu mazulim nepieciešamo lietu sarakstā. Tobrīd man nebija ne jausmas, ko nozīmē  dzīve ar bērnu un kas tajā mainās.
Pēc meitas piedzimšanas nopirkām ratus. Dzīvojam 2.stāvā, lifta nebija, sākuma man palīdzēja vīrs, bet kad viņš atgriezās atpakaļ darbā, es paliku ar šo 15 kg smago tehnikas izgudrojumu divatā. Glābāt ratus pie ieejas vai mašīnā nebija iespējas, tāpēc nesu katru dienu uz otro stāvu  tos pati. Pēc dažām nedēļām sapratu, ka katra pastaiga man kļūst par smagumu celšanas pārbaudījumu un nekādu baudu no tā es negūstu. Nolēmu, ka slingu man tomēr vajadzēs un sāku atkal meklēt piedāvājumus. Beidzot nolēmu iegādāties slingu-šalli, uzaicināju pie sevis konsultanti un sāku apgūt šo mākslu.
Kad es pirmo reizi izgāju ārā ar saldi guļošu meitu pavisam tuvu, pie sirds, es jutos ārkārtīgi laimīga. Tas bija tik neparasti un tajā pašā laikā tik dabiski. Man gribējās smaidīt un nemitīgi apskaut ar rokām savu mazulīti, glāstīt un skūpstīt viņu. Jo vairāk es lietoju slingu, jo vairāk man tas patika. Man nebija jāraizējas par to, kā tikt ārā no mājām – kāpņu telpas trepes vairs nebija izaicinājums, es varēju nesteidzīgi iet  pa jebkuru ceļa segumu un neuztraukties, vai es spēšu izbraukt ar ratiem un vai es nesasmērēšu mājās grīdu ar dubļainiem riteņiem. Es jutos brīva – sabiedriskais transports, veikali, kafejnīcas, muzeji, izbraucieni pie jūras, dabā, botāniskais dārzs un zoodārzs, foto sesijas – es varēju iet visur! Un visu to es varēju baudīt ar bērnu, es varēju jebkurā momentā skūpstīt mīļo galviņu, bučot saldos vaidziņus, stāstīt par lietām apkārt, redzēt smaidus un pētīt pasauli ar bērna acīm. Es nekad nebiju piedzīvojusi tik daudz! Arī pastaigas kļuva pavisam savādākas – mēs taustījām kokus, atdarinājām mašīnu skaņas, sveicinājām kaķus un suņus. Un uz vienu brīdi man pat likās, ka es atgriežos savā bērnība. Es jutos kā vienots vesels ar savu meitu. Cieši, silti, ērti, mīļi un bez piepūlēm. Tāpēc es izvēlējos kļūt par slingomammu."

Jekaterina Petrovska (trīs bērnu māmiņa):
"Un beidzot viņš ir atnācis! Tavs bērns, tavs eņģelītis, tava zvaigznīte. Jūs tik ilgu laiku bijāt cieši saistīti, viens vesels. Tagad arī vēl - ieradums, zemapziņa, nepieciešamība? Jo šajā pasaulē visam taču jāatrod iemesli, kurus mēs vienmēr cenšamies ietīt vārdos...
Es pretojos! Es dzirdēju apkārt stāstam, ka jāsūkā māneklis nevis pirksts, ka jāpārvadā bērni ratos, nevis jānēsā uz rokām, jāliek savā nevis vecāku gultā. Es dzirdēju to apkārt, bet iemirdzinot savu jau trešo zvaigznīti (dēliņu), sapratu - svarīgas ir tikai manas sajūtas un kaila intuīcija. Es sapratu, ka lai izvairītos no pēcdzemdību depresijas un jaunā režīma sarežģījumiem ģimenē, ir nepieciešams balanss: būt kopā ar savu vīru un vecākajiem bērniem, vienlaicīgi sniedzot zīdainītim savu siltumu un uzmanību. Tā arī pirmo mēnesi godprātīgi darīju, vareni nēsājot bērnu uz rokām - mazgājot vecākos bērnus vannā vai gatavojot vakariņas mīļotajam vīram. Tad apjēdzu, ka mana mugura tādu slodzi ilgi neizturēs, bet par slimo mammīti kļūt man likās par agru. Risinājums nāca  dabiski un negaidīti ātri - mums ir vajadzīgi slingi! Un noteikti dažādi - gan riņķu slings, gan piecus metrus garais, dzīvespriecīgi svītrainais, gan vēsi samtainais violetais. Zemapziņā es uz 100 procentiem biju pārliecināta - bērns to lakatu pieņems un iemīļos, jo ES to pieņemu un iemīlu. Un māmiņas rokas, kuras ietin mazo sirsniņu maigā garā audumā kā dzeguzītes ligzdiņā ieelpo mazulītī miera, mīlestības un drošības sajūtu. Un man šis lakats nav alternatīva vai īpašo gadījumu atribūts, bet gan mūsu kopīgā burvju manta, kas dod man iespēju katrā mirklī dāvināt savus glāstus savam mazulim, vienotības sajūtu saviem lielajiem un pilnas harmonijas un mīlestības zīmes savam mīļotajam. Veselums, bet tik dažādi krāsots, izrotāts un sajusts! Un tā ir mana un manas ģimenes izvēle - būt laimīgiem, atrasties blakus viens otram, ietinot viens otru dažādo lakatu maigajos audumos!"

 

Slingu veidi

Slings - šalle

Garš, taisnstūrveida auduma gabals 50-80 cm platumā (parasti 70 cm) un ar vidējo garumu 4,60 m. Slinga-šalles garumu var izvēlēties arī īsāku vai garāku, atkarībā no nēsātāja auguma, ķermeņa uzbūves un personīgajām vēlmēm. Ir divu materiālu slingi-šalles: Trikotāžas slingi-šalles un austie slingi-šalles. Slingam-šallei ir visplašākais nēsāšanas pozu skaits. To var lietot, nēsājot mazuli guļus, vertikāli uz vēdera, uz gurna un uz muguras. Izmantojams no dzimšanas.

 

 

 

 

 

Riņķu slings

Taisnstūrveida auduma gabals ar garumu apmēram 2,50 m un platumā apmēram 70 cm. Viens slinga gals ir brīvs, bet pie otra slinga gala ir piešūti divi riņķi, kuros tiek ievērts brīvais slinga gals un ar tā palīdzību tiek regulēts slings. Nēsāšanas veidi dažādi – uz gurna, guļus un vertikāli uz vēdera. Tā kā riņķu slingu nēsā uz viena pleca, katru reizi plecus vajag mainīt. Izmantojams no dzimšanas.

 

 

 

 

 

 

 

Slings – kabata

No auduma izveidots riņķis apmēram 1,5 m garumā un apmēram 70 cm platumā. Vietā, kur parasti atrodas mazuļa dibentiņš, ir izveidots neliels paplašinājums. Parasti šuj pēc pasūtījuma uz gatavu izmēru vai arī ražotājs iestrādā kādas regulējošas saites šajā slingā vai kniedītes, ar kuru palīdzību slingu var noregulēt līdz vajadzīgajam izmēram. Slingā-kabatā mazuli var nēsāt šūpulīša pozā, uz gurna vai uz muguras un vēdera. Slingu nēsā uz viena pleca, tāpēc uz šo slingu attiecas tie paši ierobežojumi, kas uz riņķu slingu. Izmantojams no dzimšanas.

 

 

 

 

Mei Tai slings

Kvadrātveida vai taisnstūrveida auduma gabals ar piestiprinātām auduma saitēm pie katra stūra. Savu nosaukumu ieguvis no Āzijas, jo tā saknes ir meklējamas Āzijā. Šis slings tiek nēsāts uz abiem pleciem. Šo slingu var lietot uz muguras uz vēdera, bet nevar izmantot guļošās pozas. Izmantojams no 4 mēnešiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

Ergonomiskā soma

Taisnstūrveida auduma gabals ar piestiprinātām auduma saitēm pie katra stūra, vizuāli atgādina mei-tai slingu. Stiprinās ar fasteksiem/liplenti jostas vietā, saites var būt sienamas jeb ar fasteksiem. Mazuli var nesāt uz vēdera un muguras, ir veidi, kuros var nesāt uz gurna. Izmantojams no 4 mēnešiem, atsevišķiem ražotajiem ir ergonomiskas somas, kuri paredz izmantošanu arī jaundzimušajiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

Materiāls tapis sadarbībā ar www.manislingi.lv

 

/REKLĀMAS PROJEKTS/

 



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk