Kino gardēžiem

 11. septembris 2009 14:00 Ziņa  skatījumi: 5194

Festivāla Baltijas Pērle ietvaros kino Rīga demonstrēs dažādu valstu režisoru filmas, kas tiks demonstrētas oriģinālvalodā ar sinhrono tulkojumu latviešu un krievu valodā.



Publicitātes foto. Kadrs no filmas Sabrina.


ATCERIETIES! STĀSTS PAR WARNER BROS. (YOU MUST REMEMBER THIS: THE WARNER BROS. STORY)
2008, ASV,120 min
Režisors: Ričards Šikels

Neviena kinolente pasaules kino vēsturē nevar lielīties ar tādu zvaigžņu ansambli kā filma „Atcerieties! Stāsts par „Warner Bros.””. Erols Flinns, Olīvija de Hevilenda, Lorena Bekola, Hamfrijs Bogarts, Džoana Kroforda, Džeimss Kegnijs, Beta Deivisa, Mērvins Lerojs, Alfreds Hičkoks u.c.
Viņi ir sapulcējušies, lai nosvinētu studijas „Warner Brothers” 85. jubileju. „Warner Brothers” ir viena no lielākajām Holivudas kino impērijām, kurā ikviens no viņiem savā laikā ir kļuvis par zvaigzni. Kino uzņemšanas laukumā zvaigznes kopā aicinājis ievērojamais kinovēsturnieks, kinokritiķis un žurnālists Ričards Šinkels, stāstnieka lomā — Klints Īstvuds.
Pēc filmas „Atcerieties! Stāsts par „Warner Bros.”” noskatīšanās radīsies nepārvarama vēlēšanās redzēt visas kinolentes, par kurām stāstīts šajā filmā.
 
SAPŅI (Bi-Mong)
2008, Koreja, 95 min.
Režisors: Kims Kiduks
Lomās: Džo Odagiri, Lī Najona, Kims Tehjons, Paks Čia

Kopš nesena laika viņu sākuši piemeklēt dīvaini, neticami reālistiski sapņi, kuri neizskaidrojamā kārtā īstenojas kādas sievietes dzīvē. Vīrieti piepeši piemeklē atklāsme, ka viņa ir paša turpinājums un tādēļ izdzīvo sapņoto nomodā. Šī mulsinošā atkarība kļūst biedējoša. Abi nolemj apvienot savus spēkus, lai izprātotu, kādi varētu būt iespējamie atpestīšanās veidi. Taureņa tēls, kas kā smalka stīga caurvij stāstu, aizved mūs pie sena meistara Čžuanczi daoisma teksta: reiz pamodies,  Čžuanczi nespēja saprast, vai viņš ir Čžuanczi, kurš nosapņojis, ka ir taurenis, vai arī taurenis, kurš pašlaik sapņo, ka viņš ir Čžuanczi…

JOCĪGĀ SEJA (Funny Face)
1957, ASV, 103 min.
Režisors: Stenlijs Donens
Lomās: Odrija Hepberna, Freds Astērs

Kuru gan izbrīna fakts, ka, aizrāvušies ar sevišķa foto uzņemšanu glancētam žurnālam, redaktori, modeļi un fotogrāfi ir gatavi uz visu. Gatavi aizmirst par godaprātu un elementāriem sabiedrības likumiem, t.i., šie ļaudis var apvērst kājām gaisā mazu, omulīgu grāmatveikaliņu Grīnvičvilidžā, pat nepalūdzot atļauju tā īpašniekiem.
Ambiciozajam un ciniskajam augstās modes foto guru Dikam Eiverijam ne prātā nenāk ieviest kārtību fotosesijā radītajā haosā, un viņš jau grasās doties projām un atstāt šo jūkli pārdevējas Džo ziņā, tomēr kaut kas mudina viņu palikt un palīdzēt Džo. Vēlāk, ieraudzījis vienā no fotogrāfijām nejauši iekļuvušo Džo, Diks saprot —kārotā sensācija! Ir piedzimusi jauna superzvaigzne! Varat nešaubīties — kautrīgajai bukinistei tiks piedāvāts modeles līgums un brauciens uz Parīzi. Tieši Parīzē gaidāms stāsta izvērsums un kulminācija. Visiem, kuri interesējas par modes pasauli, mūzikliem un pasaules kino leģendām, būtu grēks nenoskatīties šo filmu. Hepbernai uzticamais modes mākslinieks Ibērs de Živanšī, Gēršvina mūzika, diženā Astēra deju soļi un pati Odrija — īsti svētki uz mūžam brīnišķās Parīzes fona.
 
AHILLEJS UN BRUŅURUPUCIS (Akiresu to Kame)
2008, Japāna, 119 min.
Režisors:  Takeši Kitano
Lomās: Takeši Kitano, Kanako Higuči, Kumiko Aso, Masato Ibu, Akira Nakao

Vai māksliniekam, kurš ir rūgti vīlies, vajadzētu atteikties no sava sapņa tikai tādēļ vien, ka viņa talants netiek augstu novērtēts?
Viņš visu mūžu dienu aiz dienas, gadu pēc gada centies radīt kaut ko grandiozu, talantīgu un šedevra meklējumos visu citu atstājis novārtā.
Viņam vienkārši patika gleznot un baudīt šo procesu. Cienījami nodzīvot parasta cilvēka dzīvi izrādās daudz sarežģītāks uzdevums nekā radīt cienījamus mākslas darbus.

DŽENOVA (Genova)
2008, Lielbritānija, 94 min.
Režisors: Maikls Vinterbotoms
Lomās: Houpa Deivisa, Kolins Fērts, Monika Benati, Alesandro Džiudžioli, Demetrijs Goritsass

„9 dziesmu” autors radījis brīnišķīgu stāstu labākajās mistiskās gotikas tradīcijās.
Pēc sievas zaudējuma Čikāgas universitātes profesors, cerot pārvarēt skumjās atmiņas, pārceļas kopā ar ģimeni uz dzīvi Itālijā.
Dženovas karstā saule, burvīgās pludmales, raibās ielu kafejnīcas – nebūt nav sliktākā vide, kur  mēģināt sākt visu no sākuma.
Vecākā meita ātri pielāgojas šai la dolce vita, tēva domas šaudās starp atmiņām un jaunas romantikas apsolījumiem, tikai jaunāko meitu nepamet pagātnes rēgs.

LOL!
2008, Francija, 103 min.
Režisore: Līza Alesandrīna
Lomās: Sofija Marso, Krista Terē, Džeremijs Kapons

“LOL” interneta valodā ir saīsinājums no ”Laughing out loud” (nevaldāmi smiekli). Tā draugi iesaukuši piecpadsmitgadīgo Lolu.
Lolai gan smiekli nebūt nenāk, kad viņa pirmspēdējā vidusskolas klasē ierodas uz stundām.  Viņas mīļotais puisis atzīstas, ka vasarā meiteni krāpis, bet viņas draugiem atklājas īpašs talants visu sarežģīt. Gluži kā mātei Annei, ar kuru kļuvis pilnīgi neiespējami sarunāties, un ne jau tikai tādēļ vien, ka viņa nezina, ko nozīmē LOL. Anne lauza galvu par to, kas varētu būt atgadījies ar viņas maigo mazo meitenīti. Pārejot no maiguma uz raupjumu, mātes un meitas savstarpējās attiecības caurvij mīlestība un LOL.
Lolas stāsts ataino mūsdienu pusaudzes pieaugšanu. Pirmais skūpsts, pirmā epilācija, pirmais izpīpētais kāsis, puiši, klubi, burziņi, pirmie konflikti ar vecākiem un skolu. Pirmie atklājumi un vilšanās, ar kuriem sastopas katrs, kurš iesoļo pieaugušo pasaulē.
Trīsdesmit gadus pēc triumfālās lomas filmā ”Bums” Sofija Marso atkal parādās kino darbā par mūsdienu jaunatnes dzīvi. Šoreiz viņa atrodas otrā barikāžu pusē – filmā ”LOL” slavenā francūziete spēlē pusaudzes Lolas māti. 

SABRINA (Sabrina)
1954, ASV, 113 min.
Režisors: Billijs Vailders
Lomās: Odrija Hepberna, Viljams Holdens, Hamfrijs Bogarts

Sabrinai, kautrai aristokrātiskas ģimenes šofera meitai, būs jānoiet garš ceļš — viņa pārdzīvos sirdssāpes par neatbildēto mīlu pret klana jaunāko mantinieku — vieglprātīgo dīkdieni un brunču mednieku Deividu, īstenos rūpīgi izplānotu pašnāvības mēģinājumu, viņu aizsūtīs prom no grēka uz visskaistāko pilsētu pasaulē — Parīzi, kur viņa no pelēkas pelītes pārvērtīsies par izsmalcinātu lēdiju, atgriezusies mājās, viņa līdz neprātam apžilbinās iemīļoto, kurš vēl nesen bija pret meiteni vienaldzīgs. Viņa kļūs par ģimenes sazvērestības upuri un piedzīvos pārsteidzošu atklāsmi, ka viņas dzīves vīrietis nebūt nav tas, kura dēļ viņa gandrīz zaudēja dzīvību…

VASARAS LIETUS (SUMMER RAIN / EL CAMINO DE LOS INGLESES)
Romantiska drāma / 2006 / Spānija
Režisors: Antonio Banderas
Lomās: Alberto Amarilla, María Ruiz, Félix Gómez, Raúl Arévalo u.c.
Ilgums: 1 st. 58 min.

Filma par mīlestību un dzīves alkām ar atklātām, jutekliskām ainām un īsti spānisku kolorītu.
Filmas darbība risinās Malagā (Spānijā) 1970-o gadu vidū – tieši šajā laikā un vietā, kur auga pats Antonio Banderas. Trīs draugi – 18-gadīgi jaunieši – bezrūpīgi bauda burvīgu un satraucošu vasaru. Meklējot savu vietu dzīvē, viņi piedzīvo pirmo mīlestību, pirmo seksuālo pieredzi, pirmo „lielo piķi” un arīdzan pirmās lielās nepatikšanas. Viņi mēģina iepazīt dzīves garšu, kur nav aizspriedumu un kur katra jauna tikšanās ar nezināmo sola milzīgus panākumus vai arī dziļu vilšanos.


APJUKUSĪ ANA (CAOTICA ANA)
Drāma, Spānija, 2007
Režisors: Hulio Medems
Lomās: Manuela Veljesa, Šarlote Remplinga, Asjē Ņūmans
Garums: 1h 58 min

Spāņu art hous kino talanta Hulio Medema fantasmagorija par jaunu gleznotāju Anu, kura no Ibicas pārceļas uz dzīvi kādā no Madrides mākslinieku komūnām. Ana vēl nenojauš, ka tas ir ne tikai jaunas dzīves sākums, bet arī starta pozīcija savas apziņas dzīļu izzināšanā. Meiteni sāk vajāt neizskaidrojamas vīzijas. Varbūt tās ir atmiņas par iepriekšējām dzīvēm?


MAZIE LAUPĪTĀJI (LITTLE ROBBERS)
Latvija, Austrija (2009)
Piedzīvojumu komēdija visai ģimenei
Režisors: Armands Zvirbulis
Lomās: Gustavs Vilsons, Zane Leimane, Karls Markovics, Artūrs Skrastiņš, Juris Žagars, Aija Dzērve, Imants Strads, Gunārs Placēns, Skaidrīte Putniņa
Garums: 1 h 20 min.

Viena no starptautiskajos filmu festivālos apbalvotākajām latviešu bērnu spēlfilmām.
Rakaris Robis (5 gadi) un viņa prātīgā māsa Luīze (7 gadi) spiesti pārcelties uz vecvecāku māju laukos, jo pēc tam, kad tēvs zaudējis darbu un nespēj samaksāt kredītu, banka atņem ģimenes jauno dzīvokli pilsētā. Pārliecībā, ka varēs palīdzēt vecākiem, Robis izkaļ plānu – kopā ar māsu viņi aplaupīs banku, kura atņēmusi dzīvokli...
 
LORNAS KLUSĒŠANA (LORNA’S SILENCE)
Drāma, Francija, 2008
Režisori: Žans-Pjērs un Liks Dardēns (Jean-Pierre un Luc Dardenne)
Lomās: Arta Dobroshi, Jérémie Renier, Fabrizio Rongione
Garunms: 1 h 45 min.

Apvienotās Karalistes, Beļģijas, Francijas un Itālijas kopražojums, 2008.gads
Kannu kinofestivāla balva nominācijā Labākais kinoscenārijs
Lai īstenotu savu sapni par nelielas kafejnīcas atvēršanu Beļģijā, albāniete Lorna piekrīt iesaistīties netīrā krāpšanas shēmā, kuras realizēšanu viņai piedāvā Fabio. Saskaņā ar viņa izgudroto plānu sievietei jāapprec Klaudijs, lai iegūtu Beļģijas pilsonību. Vēlāk Lornai vēlreiz jāstūrē laulības ostā ar krievu mafijas pārstāvi, lai savukārt viņš varētu iegūt šīs pašas valsts pilsoņa statusu. Tomēr izrādās, ka Fabio padomā ir itin neģēlīgi palīglīdzekļi, lai īstenotu viltīgos plānus. Vai, uzzinājusi par viņa nodomiem, Lorna klusēs? Cik tālu cilvēks gatavs iet, lai piepildītu savu mazo sapni par laimīgu dzīvi?
Filma ir par jaunu sievieti, kurai ir simtiem iemeslu pilnīgam izmisumam, taču par spīti tam viņa turpina ticēt, ka viss ir iespējams. Pat realitātē, kur Dieva eksistence nepastāv…
Liks Dardēns

 

ZEME – MŪSU MĀJAS (HOME)
Dokumentāla filma, Francija,  2009
Režisors: Janss Artiss – Bertrāns
Producents: Liks Besons
Filmas garums: 1 h 30 min.

Izcila franču fotogrāfa Jansa Artisa - Bertrāna filma ZEME – MŪSU MĀJAS ļauj atklāt sev Zemes skaistumu, atcerēties savu atbildību par to,  apzināties  savu līdzdalību visā, kas notiek – uz Zemes.
Rādot pasauli no lidojuma augstuma,  Bertrāns  ar šo filmu apliecina savu atziņu, ka „Zeme ir mākslas darbs”. Visnegaidītākie  krāsu salikumi  un formas vedina domāt, ka filma ieved fantastikas pasaulē, tikai iztēle ļauj  pietuvināties un  visā vizuālajā materiālā   atpazīt reālās pasaules – mūsu Zemes skaistumu, krāšņo daudzveidību.
Ar filmu ZEME – MŪSU MĀJAS Bertrāns uzrunā visas pasaules cilvēkus, aicina saskatīt, novērtēt, aicina saudzēt un sargāt šo skaistumu, kas ir tik trausls. Zeme – lai cik liela, neaptverama liekas ikdienas skatījumā, patiesībā ir tikai neliela daļiņa Visumā, Izplatījumā. Un ir tik ļoti  svarīgi apzināties, ka Zeme ir mūsu mājas, mūsu ziņā ir to saudzēt, saprātīgi apsaimniekot, lai saglabātu  Zemes skaistumu, bagātību.  Tieši tā – ne tikai baudīt un priecāties, bet saglabāt un saudzēt – līdz ar to  globālu saturu iegūst tik konkrētais priekšstats par vides aizsardzību.  Tāds ir  vēstījums, ar ko Janss Artiss – Bertrāns vēršas pie cilvēkiem visā pasaulē.
Filmas producents ir slavenais franču režisors Liks Besons. Arī viņa līdzdalība šajā projektā apliecina tā nozīmīgumu  visai pasaulei, visai cilvēcei un katram cilvēkam.


SAŠĶELTĀS DEBESIS (DER GETEILTE HIMMEL)
Romantiska drāma, 1963/64, VDR
Pēc tāda paša nosaukuma Kristas Volfas romāna motīviem
Režisors: Konrāds Volfs, 
Lomās: Renāte Blūme, Eberhards Eše, Hanss Harts-Hartlofs, Hilmārs Tate, Ginters Graberts u.c.
Garums: 1 h 53 min.

Stāsts par mīlestību Berlīnē pirms mūra uzcelšanas.
Rita Zeidele iepazīstas ar desmit gadus vecāko ķīmiķi Manfrēdu Herfurtu. Viņa pārceļas uz vīrieša omulīgo jumtistabas dzīvokli un pirms pedagoģijas studijām uzsāk praksi kādā vagonrūpnīcā. Ikdienas problēmas arvien vairāk un vairāk aizēno abu mīlestību. Ritu nodarbina prēmiju izplēšana un darba normas viņas brigādē, vēlāk ideoloģiskās domstarpības skolotāju institūtā, Manfrēda zinātniskajai darbībai ceļā tiek mesti sprunguļi. Kādu dienu viņš padodas un dodas uz Rietumberlīni, cerot, ka Rita viņam sekos. Taču viņa paliek, jo ir iesakņojusies VDR.
Filma vācu valodā ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā.
1961. gadā, naktī no 12. uz 13. augustu toreizējais VDR vadītājs un stingrās līnijas piekritējs Valters Ulbrihts deva pavēli izveidot stabilu un drošu robežu Berlīnē, lai beidzot pieliktu punktu masveida bēgšanai no "sociālistiskās paradīzes".
Šodien mūris – viena no monstrozākajām celtnēm Vācijas vēsturē, vairs nepastāv. Cik lielu apmulsumu toreiz raisīja tā uzcelšana, tik neticīgi notiekošajam bija tā pazušanas liecinieki. Mūrim nenācās pastāvēt pareģotos 100 gadus 1989. gada novembrī tika atjaunota mūra šķērsošana abos virzienos, taču pats mūris kļuva par “gabaliņu no Vācijas vēstures”, ko pat mājās varēja aiznest.
2009. gads kļuvis par mūra nojaukšanas 20. jubilejas gadu. Šai jubilejai par godu arī Gētes institūts Rīgā ir sagatavojis rindu pasākumu, kas saistās ar šo nozīmīgo gadadienu. Ar izstāžu, filmu, lasījumu, konferenču un konkursu palīdzību mēs centīsimies gan atgādināt par notikumiem pirms 20 gadiem, gan parādīt kā mainījusies Vācija pēdējos 20 gados. Vēsturi veido cilvēki, tāpēc arī mēs savos pasākumos vairāk pievērsīsimies konkrētu personu skatījumam uz šiem notikumiem.

Sīkāku informāciju par seansiem skaties šeit!

 



0 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk