Lūdzu, dāvini lietotās drēbītes un sadzīves mantas trūcīgai ģimenei! „Ģimenē ir četri puikas, un augustā (septītajā grūtniecības mēnesī) pasaulē nāca vēl viens bērniņš — meitiņa. Tēvs ģimeni pameta... Viņiem nav nekā — ne gultiņas, ne ratiņu, pat ne skolas somu lielajiem bērniem,” nesen mammam.lv/tetiem.lv ar šādām rindām saņēma vēstuli no kādas jaunās māmiņas, kura auklē četrus mēnešus vecu bērniņu un nespēj noraudzīties uz nabadzības piemeklēto daudzbērnu ģimeni Cēsu rajonā.

Vēstule par trūcīgo daudzbērnu ģimeni Cēsu rajonā
„Ģimene pārcēlās uz mums tuvējo pagastu strādāt gaterī, vietējais uzņēmējs viņus ielaida dzīvot vienā no īpašumiem, taču tā mājele ir sagruvis dēļu grausts...
Ģimenē ir četri puikas, šobrīd vecākajam ir 14 gadu, jaunākajam apmēram pieci, un augustā (septītajā grūtniecības mēnesī) pasaulē nāca vēl viens bērniņš — meitiņa.
Šobrīd puikas netiek uz skolu, jo viņiem nav pat skolas somu, nav nekā. Situāciju sarežģī vēl tas, ka ģimenes tēvs ir mutiski atteicies no jaunpiedzimušās meitenītes, apgalvojot, ka neesot tēvs šim bērniņam, un māmiņa ar pieciem mazajiem šobrīd dzīvo viena...

Diemžēl palīdzību no citiem šā pagasta iedzīvotājiem nespēju gūt... Pati tur ierodos vien brīvdienās. Domāju, ja jau izdevās cietuma bērniņiem palīdzēt, varbūt varētu palīdzēt arī šādā situācijā nonākušām ģimenēm.

Lai nu kā viņiem ir sanācis, ir tā, kā ir, un man ir sāpīgi skatīties uz mazajiem un zināt, ka viņiem nav nekā.
Regulāri atdodu mūsu ģimenes lielāko bērnu drēbītes, traukus un gultasveļu, atdevām pērnos ievārījumus, visu, ar ko varējām dalīties. Kad piedzima meitenīte, zvanīju uz pagastu, cerot uz sociālo darbinieku palīdzību — vismaz ar padomu. Trūcīgās ģimenes sarunās ar sociālajiem darbiniekiem klāt nebiju, bet māmiņa atstāstīja, ka palīdzības vietā saņēmusi vien nosodījumu un rupju attieksmi par savu bezspēcību. Protams, par šo jautājumu varētu diskutēt, bet situācija ir tāda, kāda ir, un palīdzība tiešām ir nepieciešama.
Ģimene kādai kaimiņienei palīdzēja kūts darbos, par to saņemot pienu un biezpienu, kartupeļus un citu pārtiku.
Bet tad sociālie darbinieki ģimeni nogādāja atpakaļ iepriekšējā dzīvesvietā — „pēc pieraksta”, kur viņiem nebūs pat piena, ko pelnīja pie kaimiņienes...  
Viņiem nav gultiņas, ratiņu, nav pirmo nepieciešamības lietu zīdainītim (šķērīšu nadziņiem, pudelīšu un knupīšu, nav tiešām nekā). Par pamperiem māmiņa neuztraucoties, jo visi četri puikas ir izauguši bez tiem.
Esmu sameklējusi lietotus ratiņus, bet tie ir kritiskā izskatā — ratiņus atdāvināja tāda pati bēdu sagrauzta ģimenīte, kura dzīvo no valsts pabalsta.
Diemžēl palīdzību no citiem šā pagasta iedzīvotājiem nespēju gūt... Pati tur ierodos vien brīvdienās. Domāju, ja jau izdevās cietuma bērniņiem palīdzēt, varbūt varētu palīdzēt arī šādā situācijā nonākušām ģimenēm.”

KUR NOGĀDĀT LIETOTĀS MANTAS:
Vēstules autore lūdza neminēt ne viņas, ne aprakstītās ģimenes vārdus. Taču, ja esi gatavs palīdzēt, zvani vēstules autorei — viņa izstāstīs, kur trūcīgā ģimene mitinās, vai arī pati būs gatava dāvinājumus nogādāt adresātam. Zvani: 29407626.

Ja arī tu zini trūcīgas ģimenes vai iestādes, kurām tik tiešām nepieciešama palīdzība, lūdzu, raksti mums (inga@mammam.lv)! Centīsimies palīdzēt!

LABOS DARBUS ATBALSTA