Kā notiek mākslīgā apaugļošana

 30. augusts 2009 10:00 Raksts  skatījumi: 29933

Pasaulē aptuveni 10% no visiem neauglības gadījumiem neauglības iemesls nav skaidrs, raksta portāls www.kasjauns.lv. Vai mākslīgā apaugļošana ir risinājums?



Foto: Viktorija Kuprijanova, http://www.bernufoto.lv/



Mākslīgās apaugļošanas procedūra sākas ar spermas analīzi. Lai gan dažkārt, aplūkojot dzimumšūnas mikroskopā, gan spermatozoīdi, gan olšūnas šķiet veselīgi un pareizi veidoti, gadās, ka spermatozoīds tomēr nav spējīgs izkļūt cauri olšūnas membrānai un to apaugļot. Mēdz būt arī pretēji — šķietami veselīgā olšūna nespēj bloķēties pēc tam, kad viens laimīgais spermatozoīds jau tajā iekļuvis. Tas traucē olšūnai tālāk attīstīties. Bieži vien šos mikroiemeslus izdodas atklāt tikai ārpus ķermeņa apaugļošanas procedūru laikā.

 

Apaugļošanas procedūra
Ārpus ķermeņa apaugļošanu sāk, izvēloties vienu no divām iespējamajām metodēm atkarībā no tā, kāda ir spermas kvalitāte.
1. Klasisko ārpus ķermeņa apaugļošanas metodi izvēlas, ja spermas kvalitāte ir laba un spermatozoīdi — aktīvi. Sievietei ar medikamentiem stimulē olnīcas, lai ovulācijas laikā varētu iegūt vairāk olšūnu. Pēc medikamentu lietošanas ar tievu adatiņu tiek iedurts katrā folikulā un atsūkts folikulārais šķidrums, no kura vēlāk zem mikroskopa iegūst olšūnas.
2. ICSI procedūru veic, ja spermatozoīds ir mazkustīgs un saskarē ar olšūnu nav spējīgs to apaugļot. Tad vienu spermatozoīdu “iedur” olšūnas citoplazmā ar adatiņu, kas ir smalkāka par matu. Pirms tam olšūnu īpaši apstrādā un orientē tā, lai tā būtu gatava apaugļoties. Jau nākamajā dienā var redzēt, vai olšūnas veiksmīgi apaugļojušās, bet pēc pāris dienām var novērot, kā tās dalās. Trešajā dienā 1 līdz 2 embrijus var ievadīt atpakaļ dzemdes dobumā.

Pēc amerikāņu zinātnieku iegūtajiem datiem, veicot mākslīgo apaugļošanu sievietēm 40 līdz 41 gada vecumā ir 16% gadījumu, kad rezultāts ir pozitīvs.


Pēc amerikāņu zinātnieku iegūtajiem datiem, veicot mākslīgo apaugļošanu sievietēm 40 līdz 41 gada vecumā ir 16% gadījumu, kad rezultāts ir pozitīvs. Ja sieviete ir vecāka par 42 gadiem, ir 6%, ka pēc mākslīgās apaugļošanas procedūras rezultāts būs veiksmīgs. Vidēji aptuveni 45% no visām mākslīgās apaugļošanas procedūrām gadā ir pozitīvs rezultāts jau pirmajā embrija ievadīšanas reizē.
Ne vienmēr mākslīgā apaugļošana sniedz gaidītos rezultātus. 2 līdz 5% gadījumu var būt neveiksmīgi.

Rezerves embrijus sasaldē
Latvijā ar likumu noteikts, ka, veicot mākslīgās apaugļošanas procedūru, atpakaļ sievietes organismā drīkst ievadīt ne vairāk par trim embrijiem. Protams, dvīnīšus vai trīnīšus vēlētos daudzas ģimenes, taču vairāku mazuļu iznēsāšana un laišana pasaulē nozīmē arī lielāku risku. Tieši tāpēc gados jaunām pacientēm ārsti iesaka atpakaļ dzemdē ievadīt vienu vai divus embrijus, jo viņām grūtniecības iestāšanās iespēja ir daudz lielāka nekā gados vecākām sievietēm. Tiesa, katras pacientes veselība tiek izvērtēta atsevišķi, un kopīgi ar ārstu nolemts, cik embriju ievadīt atpakaļ dzemdē. “Var gadīties, ka pacientei būs vajadzīgas vairākas atkārtotas mākslīgās apaugļošanas procedūras, līdz grūtniecība tiešām iestāsies, taču ir cilvēki, kas katru neizdošanos ļoti pārdzīvo. Psiholoģiskā spriedze pieaug, un tas nenāk par labu sievietes veselībai. Protams, ja dzemdē ievada vienu embriju un sieviete ir vecāka par 35 gadiem, tad iespēja, ka iestāsies grūtniecība, ir mazāka nekā gadījumos, ja ievada divus vai trīs embrijus,” atklāj ginekologs Gints Treijs.
Pārējās veiksmīgi apaugļotās olšūnas var sasaldēt un uzglabāt klīnikā. Taču parasti pēc visām veiktajām ārpus ķermeņa procedūrām tikai 20 līdz 24% gadījumu pāri paliek kvalitatīvās, apaugļotās olšūnu rezerves, ko var iesaldēt. Gints Treijs skaidro, ka iesaldēt vērts tikai labas kvalitātes trīs vai vairāk embrijus.


Gados jaunām pacientēm ārsti iesaka atpakaļ dzemdē ievadīt vienu vai divus embrijus, jo viņām grūtniecības iestāšanās iespēja ir daudz lielāka nekā gados vecākām sievietēm.


Problēma donoru deficīts
Latvijā saskaņā ar Reproduktīvās medicīnas likumu atļauts savas olšūnas donēt citām sievietēm, kurām dažādu iemeslu dēļ organismā ovulācijas laikā neveidojas olšūnas un tādējādi palikt stāvoklī nav iespējams. Taču diemžēl brīvprātīgo sieviešu, kas gatavas palīdzēt citām ģimenēm tikt pie mazulīša, nav daudz.
Ja sievietei izoperētas olnīcas, bijušas kādas iedzimtas ginekoloģiskas patoloģijas, olnīcas nav normāli izveidojušās, attīstījušās, iespējams, ir pārciesta staru vai ķīmijas terapija, donētās olšūnas ir vienīgais risinājums. Tomēr jārēķinās, ka gadījumos, kad mākslīgajai apaugļošanai izmanto donores olšūnas, tikai 50% bērniņa gēnu būs no vīra, bet otri 50% no donores, nevis mātes. “Taču sieviete, kura bērniņu ir iznēsājusi, dzemdējusi, barojusi pilnībā, var sevi uzskatīt par pilntiesīgu māti, lai arī ģenētiskās saistības ar bērnu viņai nebūs,” paskaidro Gints Treijs. Par olšūnu donorēm var kļūt veselas sievietes vecumā no 20 līdz 34 gadiem.

Olšūnu donoru anonimitāte tiek garantēta. Piemēram, Auglības institūts Losandželosā, Lasvegasā un Mehiko savā mājaslapā publicē vienīgi donora kodu un informāciju par etnisko piederību, ādas krāsu, acu krāsu, matu krāsu, matu struktūru (taisni, sprogaini), augumu, ķermeņa svaru un nodarbošanos.


Autore: Laura Plikša, www.kasjauns.lv



0 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk