Rīgā masveidā vairojas kaķi

LAI IZGLĀBTU KLAIŅOJOŠU KAĶĒNU, SKATIES ŠEIT!

Trakumsērga uzliesmos!
Kaķu aprūpes programmai pašvaldības šogad piešķirtais finansējums Ls 6700 apmērā beidzās jau maijā, līdz ar to dzīvnieki, kuri netika vakcinēti un sterilizēti, turpina mitināties daudzdzīvokļu māju pagrabos un pagalmos. Šogad par domes līdzekļiem tika palīdzēts apmēram 1000 kaķiem. Viena kaķa noķeršana un sterilizēšana izmaksā ap Ls 15 – Ls 20, stāsta Rīgas domes Vides departamenta galvenā speciāliste Ināra Egle. Programma darbojas kopš 2003. gada, kad tika nolemts pret dzīvniekiem, kuru Rīgā ir tik daudz, izturēties humāni. Pirms tam kaķi tika ķerti un iemidzināti. Niecīgā finansējuma pietiek pavisam nelielam kaķu skaitam, tāpēc uzņēmīgākās kaķu barotājas (pārsvarā sievietes) jau savlaicīgi piezvana uz pašvaldību un „iestājas rindā” uz poti. I. Egle saka, ka iedzīvotāji visu gadu turpina zvanīt un rakstīt pašvaldībai, gan atklājot kaķu smago likteni, gan sūdzoties par kaķu kolonijām, kas it kā pārnēsā slimības.
Biedrības Dzīvnieku SOS valdes priekšsēdētāja Laura Karnīte skaidro, ka kaķus nevar uzskatīt par slimību pārnēsātājiem, jo dzīvnieku kaites cilvēkiem nelīp. Bažas viņā rada iespējamā saslimšana ar trakumsērgu. „Tas ir tikai laika jautājums, kad kaķi sāks slimot ar trakumsērgu, atsevišķi gadījumi jau bijuši. Ar trakumsērgu slimas lapsas pilsētā ieklīst aizvien biežāk – katru mēnesi redzam sižetus televīzijā,” saka L. Karnīte. Viņa piebilst, ka izplatītais uzskata, ka no kaķiem pagrabos sarodas blusas, ir pilnīgi aplams, jo kaķu blusas paliek dzīvnieka kažokā un nekur prom nebēg. Ja telpās parādās blusas, tās ir no cilvēkiem.

Nežēlīgā kaķu dzīve
Kaķi vairojas ģeometriskā progresijā, tātad piecu gadu laikā vienas kaķenes pēcnācēju skaits sasniedz ap 20 000 dzīvnieku. Tāpēc viens noķertais kaķis nozīmē, ka turpmāko piecu gadu laikā būs jau par 20 000  minčiem mazāk.
Rīgas dzīvnieku patversmes kaķu ķērāji rīkojas šādi: pēc izsaukuma ierodas vietā, kur konstatēta kaķu kolonija, notver dzīvniekus, aizved uz Veterināro dienestu, kur pusmežonīgie kaķi tiek sterilizēti un vakcinēti. Nākamajā dienā viss bariņš tiek atvests atpakaļ uz dzīvesvietu. L. Karnīte stāsta, ka runču sterilizācija ir lētāka, kaķenīšu - dārgāka.
Dzīvnieku SOS sadarbībā ar interneta portālu ziedot.lv ir izveidojuši projektu Kaķu dzīve. Cilvēki tiek aicināti ziedot dzīvnieku sterilizācijai. Šobrīd saziedoti vairāk nekā Ls 11 000. Katru dienu palīdzība tiek sniegta 30-50 kaķiem. Tā kā kaķu problēmu pašvaldība viena pati atrisināt nevar, cilvēki tiek aicināti aktīvāk iesaistīties, pašiem noķerot un par projekta naudu aizvedot vakcinēt dzīvnieciņu. Protams, precīzu aprēķinu nav, jo kaķus neviens nav skaitījis, bet tiek lēsts, ka pie vienas mājas mikrorajonos mitinās apmēram trīs kaķu kolonijas, katrā no tām ir ap desmit kaķu, tātad trīsdesmit kaķu dvēselītes. Tiek lēsts, ka Rīgā mīt ap 200 000 kaķu. Jautāta, vai kaķu skaits pieaug vai samazinās, L.Karnīte atbild, ka to skaits paliek relatīvi nemainīgs, jo daba ir daba – daudzus noindē, sabrauc, tie slimo. „Ar to ir jārēķinās, ka klaiņojošie kaķi tik drīz no Rīgas ielām nenozudīs. Šie dzīvnieki, no vienas puses, ir mežonīgi, no otras – bez cilvēku palīdzības izdzīvot nevar. Daudzas sievietes, kuras uzņēmušās rūpes par klaiņojošajiem dzīvniekiem, labprāt sterilizētu kaķus, bet tas nav lēti.”
I. Egle piebilst, ka, piemēram, Maskavā ļoti liela problēma ir klaiņojošu suņu ordas, pie mums bijuši daži gadījumi, kad atrasti klaiņojošu suņu bari, bet biežāk gan tiek ziņots par vienu pamestu vai noklīdušu suņuku.

Autore: Evija Hauka, www.kasjauns.lv